"Kučinskim ir taisnība, ka viņam kā jaunam premjeram, kuram nav pat 10 dienas amatā, protams, vēl sevi jāpierāda Latvijas politikā, kur nu vēl Eiropas politikā. Tas ir pilnīgi saprotams, ka no viņa netiek sagaidīta kalnu gāšana un Latvijas pozīcija ir tur, kur viņa ir. Vēl jo vairāk situācijā, kad tiek spriests par attiecībām un nosacījumiem turpmākai Lielbritānijas darbībai Eiropas Savienībā, Latvijas premjera teikšana ir stipri ierobežota un vienalga, kurš ir šajā amatā," vērtēja Sprūds.
Kontekstā ar žurnālā Politico nedēļas sākumā lasāmo vērtējumu par Eiropas valstu līderu ietekmi Sprūds uzsvēra - tādas publikācijas pierāda, ka Latvijā notiekošajam seko līdzi. Viens ir par jauno premjeru Kučinski, bet cits fakts ir ilgu laiku notikusī jaunās valdības veidošana. Noteikti Eiropā atceras iepriekšējo Latvijas valdību un ar to saistītos cilvēkus kopš sastrādāšanās Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības padomē un daudz cilvēku sekos līdzi tam, kā veiksies jaunās valdības darbs un kādi būs Kučinska soļi Eiropas institūcijās. Tas attiecas arī uz svešvalodu zināšanām un kontaktu veidošanu bez tulku starpniecības.
"Par šiem jautājumiem nav jāuztraucas, bet ir jāaizdomājas, lai šo faktoru izvērtējums par Kučinski un viņa lomu neatkārtotos pēc 100 dienām vai pēc pusgada. Tad tiešām būtu jāsāk uztraukties," rezumēja Sprūds.
Par laimi līdz ar valdības maiņu ārpolitiku veidojošie cilvēku kopums nav mainījies - darbu turpina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība), premjeram darbā palīdz diplomātiskais dienests un tā resursi, taču personiski kontakti un iepazīšanās ir ļoti svarīgi, piebilda Ārpolitikas institūta vadītājs.
Tāpat ZZS būtu jāatrisina jautājums par Eiropas līmeņa sabiedrotajiem un piederību kādai Eiropas ideoloģijai. Citādi pašlaik, Kučinska pārstāvētajai partijai neesot ne pie vienas no tām, rodas jautājumi, cik eiropeisks ir šis politiskais spēks un vai tas par Eiropas lietām izrāda interesi vai ir apātisks.
"Nenoliedzami, ka uz Kučinski skatās ne tikai saistībā ar viņa izcelsmi no Centrālās un Austrumeiropas, un to, ka, izmainot vienu burtu uzvārdā, izveidojas Polijas politiķa Kačinska vārds. Pozicionēšanās ir jānoskaidro, tas svarīgi arī saistībā ar ZZS nonākšanu Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas vadībā, kurās arī svarīga mijiedarbība ar citu Eiropas valstu kolēģiem," uzsvēra Sprūds.
Jau vēstīts, ka Kučinskis no 17. līdz 19.februārim atrodas darba vizītē Briselē, kur tikās gan ar Eiropas institūciju vadītājiem, gan piedalās Eiropas Padomes samitā.
Nedēļas sākumā izdevums Politico Kučinska ietekmi Eiropadomes samitā novērtēja kā viszemāko pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu līderu vidū.
Politico žurnālists Raiens Hīts vērtējis ES dalībvalstu līderus, ņemot vērā viņu ietekmi uz diviem svarīgākajiem jautājumiem, ko paredzēts apspriest šīs nedēļas samitā, - Lielbritānijas referendumu un imigrācijas krīzes iespējamajiem risinājumiem.
Hīts skaidroja, ka Kučinskim ir vismazāk ietekmes gan vienā, gan otrā jautājumā, jo viņa partijai nav Eiropas līmeņa sabiedroto un šis ir viņa pirmais samits.
Arī pārējo Baltijas valstu ietekme abos jautājumos netiek vērtēta kā spēcīga. Kā ietekmīgākais līderis Baltijas valstu starpā atzīmēta Daļa Grībauskaite.
Dalība Eiropadomes samitā ir Kučinska pirmā ārvalstu vizīte pēc stāšanās premjera amatā pagājušajā nedēļā. Viņš pats arī uzsvēris - "Es esmu jauns. Es nevaru prasīt, lai man būtu ietekme, jo mani neviens nepazīst."