Eksperts norādīja, ka Polijas galvaspilsētā Varšavā gaidāmajā samitā tiks pieņemti lēmumi, kas faktiski jau iepriekš izskanējuši saistībā ar sabiedroto klātbūtni Baltijas valstīs, kā arī Polijā.
"Tas nav slikti, ka pirms Varšavas samita notiks šāda veida tikšanās. Pieņemu, ka no NATO puses sekos mēģinājums skaidrot situāciju, kā arī uzklausīt kritiku. Šāda formāta sarunas norisinājušās arī iepriekš, vēl pirms Krievijas īstenotās Krimas aneksijas," viņš izteicās.
Kudors gan izteica šaubas, vai šāda tikšanās maz spēs mainīt abu pušu nostāju. "Principiālas izmaiņas no abām pusēm gan netiek sagaidītas. Tomēr kopumā, ja raugāmies uz šādu formātu, tas nav slikts. Tas drīzāk mazina spriedzi, nekā to vairo," sprieda eksperts.
Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors arī norādīja, ka Krievijas puse nodala to, ko bieži vien domā par aliansi un kas tiek pausts publiski. "Vai cilvēki Kremlī iepriekš uzskatīja NATO par draudu? Protams, ka nē, bet iekšpolitisku motīvu dēļ NATO jāattēlo kā ienaidnieks. Tas ir banāls iekšpolitikas mērķis," viņš sacīja.
Kudors arī pauda viedokli, ka NATO sarunās ar Krieviju "neraustās" un reaģē atbilstoši situācijai, jo gaidāmie lēmumi esot nākuši pakāpeniski.
Savukārt, kā NATO ārlietu ministru tikšanās laikā Briselē aģentūrai LETA norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), tiešs dialogs Krievijas un NATO starpā ir ļoti svarīgs un Latvija šādas sarunas atbalsta, ja tajās tiek apspriests Ukrainas jautājums un spriedzes samazināšana alianses un Latvijas austrumu kaimiņvalsts starpā.
Viņa ieskatā NATO un Krievijas padomes tikšanās ir nozīmīga arī tāpēc, lai par Varšavas samita lēmumiem Krievija uzzinātu nevis "no preses vai no izlūkdienestiem", bet gan tieša dialoga ceļā, sacīja ministrs.
Kā LETA jau vēstīja, NATO piektdien paziņoja, ka pirms jūlijā Varšavā gaidāmā alianses samita rīkos oficiālas sarunas ar Krieviju.
Aprīlī notika NATO-Krievijas padomes pirmā sanāksme kopš 2014.gada jūnija, tomēr šajās sarunās bija "dziļas domstarpības" Ukrainas un citos jautājumos, toreiz atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš piektdien pavēstīja, ka NATO ārlietu ministri piektdien Briselē vienojušies rīkot vēl vienas sarunas.
"Mēs esam vienojušies par dialoga un aizsardzības vēstījumu, (..) balstoties uz to, vakar bija plaša vienprātība, ka pirms mūsu nākamā samita jūlijā NATO vajadzētu rīkot jaunu NATO-Krievijas padomes sanāksmi," norādīja Stoltenbergs.
Pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas NATO gandrīz pilnībā pārtrauca sadarbību ar Maskavu, tomēr NATO-Krievijas padome saglabāta kā iespējams komunikāciju kanāls. Vairākas dalībvalstis, to vidū Vācija, ir aicinājušas izmantot šo platformu sarunām ar Krieviju. Informācijas avoti NATO diplomātiskajās aprindās norādījuši, ka citas dalībvalstis ir skeptiskākas, bet nevēlas iebilst, lai saglabātu alianses vienotību.