Pēc viņa domām, pašvaldībām vairāk būtu jāsaprot, ko tās vēlas - attīstīt esošos uzņēmumus vai koncentrēties uz jaunu, pavisam citādāku spēlētāju piesaisti. Katrai pašvaldībai tas var būt kas cits, saprotot, kādi tajā ir pieejamie resursi, kāds darbaspēks, kāda ir nodarbinātības situācija un ilgtermiņa perspektīva. "Jāskatās nevis konkrēti no šodienas viedokļa, bet jāsaprot, kāda šajā pašvaldībā pēc pieciem vai desmit gadiem būtu optimāla uzņēmējdarbības struktūra, kādu nozaru uzņēmumiem būtu jāstrādā," rosināja Krols.
"Pašvaldības vadītāju rokās ir resursi, un būtu jābūt redzējumam, kā šie resursi - zeme, teritorija un citi - būtu jāizmanto. Vajadzētu būt ilgtermiņa plānam, ekonomiskās attīstības redzējumam," teica Krols.
Pašvaldībām būtu mērķtiecīgi jādomā, ar ko īsti konkurēs pašvaldība. Būtu jābūt pašvaldības vadītāja "biznesa plānam", kam ilgtermiņā jānotiek šajā pašvaldībā. Lielākajā daļā gadījumu šāda redzējuma nav, uzskata eksperts. Viņa ieskatā, valsts varētu sistemātiski paskatīties, kur ir kādas priekšrocības un kādiem uzņēmējdarbības veidiem tur vajadzētu būt.
Krols atzina, ka investoriem ir interese arī par Latgali. Kā pozitīvās šī reģiona iezīmes viņš minēja salīdzinoši lētās darbaspēka izmaksas, dzelzceļu, kopš padomju laikiem saglabājušos resursus, piemēram, ražošanas ēku infrastruktūras pieslēgumus. Vienlaikus infrastruktūra ir arī mīnuss, piemēram, lidosta. "Ir zviedru investori, kuriem pieder investīcijas Latgalē, taču ir sarežģīti, ja jāpavada vesela diena, lai nokļūtu no vienas vietas uz otru," teica Krols.
Būtisks faktors, ko Latvijā vērtē potenciālie investori, ir valsts un uzņēmējdarbības vides reputācija. Formālie faktori - nodokļu režīms, cik daudz ir šķēršļu konkrēto investīciju veikšanai - ir būtiski, taču gana svarīgi faktori lēmumam par investīcijām ir arī pozitīvā attieksme pret ārzemju investoriem, ka ar viņiem ir gatavi sadarboties gan valsts, gan pašvaldību pārstāvji, gan vietēji biznesa partneri, kāda ir infrastruktūra un kādas ir emocijas, atzina eksperts.
"Protams, būtiski ir arī ekonomiskie faktori - izmaksu salīdzinoši zemais līmenis, noieta tirgus, transporta un loģistikas izmaksas. Taču jebkuru uzņēmējdarbību veic cilvēki, viņiem jājūtas šeit komfortabli. Tas izskaidro, kāpēc liela daļa investīciju nāk uz Rīgu un Rīgas reģionu, nevis kaut kur tālāk. Ir jābūt gan viesnīcām, gan vietai, kur ārzemju uzņēmuma vadītājiem dzīvot. Tam visam ir jābūt pietiekami komfortablam un ar to ir jāstrādā," sacīja Krols.
Viņš vērtēja pozitīvi, ka investoru piesaistes jautājums tiek aizvien labāk saprasts, tiek diskutēts par faktoriem un iemesliem, kāpēc kaut kas notiek vai nenotiek, un, kas ir īpaši pozitīvi, tas tiek darīts koordinēti starp valsts institūcijām. "Lielākais izaicinājums pašlaik ir pašvaldības un to vēlme vai nevēlēšanās savā teritorijā piesaistīt investorus. Dažreiz ļoti interesants apsvērums, ko uzreiz visi neapjauš, ir konkurence ar vietējiem uzņēmumiem, kuriem arī ir sava nostāja par to, vai būs labi, ja blakus parādīsies liela rūpnīca, kurā strādās 1000 cilvēku, un viņa mazajai rūpnīciņai nebūs darbinieku," par Latvijā novēroto stāstīja Ernst&Young partneris.