Pirmkārt, sadalīt Latvijas iedzīvotājus pēc deklarētās dzīvesvietas, lai iekasētu par vienu un to pašu pakalpojumu dažādu maksu, nozīmē diskrimināciju, kura šķeļ sabiedrību.
Otrkārt, uzņēmums Rīgas satiksme ir Saskaņas centra un Gods kalpot Rīgai slepenā impērija, pārskatu par tās darbību, atskaiti par to, kā tiek tērēti tam jau līdz šim ik gadu piešķirtie 60 miljoni latu nodokļu maksātāju naudas, nevar iegūt pat deputāti. Par to kā funkcionē uzņēmums nav priekšstata pat Rīgas domes Satiksmes departamentam. Priekšlikums par cenu izmaiņām nav apspriests nedz domes Satiksmes un transporta lietu komitejā, nedz domes sēdē. Priekšlikumam trūkst ekonomiskā pamatojuma.
Treškārt, rīdzinieku interesēs nav mašīnām pieblīvēta Rīga. Cenu celšana samazinās vēlmi pārvietoties ar sabiedrisko transportu, veicinās personiskā autotransporta izmantošanu. Zudīs jēga transportmiju sistēmas izveidei - stāvvietām, kur autovadītāji, iebraucot Rīgā, atstāj auto un tālāk dodas ar sabiedrisko transportu. Kāpēc to darīt, ja sabiedriskais transports kļūst dārgāks?
Ceturtkārt, neviens pakalpojums nav bez maksas. No maksas par sabiedrisko transportu ir pareizi atbrīvot vai noteikt samazinātu cenu īpašām iedzīvotāju grupām, kam tas ir tiešām nepieciešams, tā mazinot sociālo nevienlīdzību. Ušakova priekšlikums ir politiskais populisms, nevis rūpes par Rīgas attīstību. Apgalvojums, ka dārgākas biļetes ir solis uz "bezmaksas" sabiedrisko transportu ir populistiska utopija. Atlaides "pēc pieraksta principa" nozīmē, ka atliek mazāk naudas atlaidēm pēc sociālās vajadzības principa. Tas ir tiešā pretrunā ar trūcīgāko rīdzinieku un visu strādājošo cilvēku interesēm.
Piektkārt, Latvijas iedzīvotāji, kas katru dienu iebrauc Rīgā, tur strādā, atpūšas un tērē naudu, piedalās Rīgas bagātības audzēšanā. Daudzi nacionālā līmeņa pakalpojumi ir koncentrēti Rīgā: kultūras un augstākās izglītības iestādes, vienīgā nacionālā lidosta, nacionālās ārstniecības iestādes, utt. Tās no saviem nodokļiem uztur visi valsts iedzīvotāji un tām ir jābūt vienādi pieejamām visiem valsts iedzīvotājiem.
Sestkārt, paaugstināt cenas līdz ar eiro ieviešanu ir pret labu praksi. Pazīstam Latvijas uzņēmēju iniciatīvu Godīgs eiro ieviesējs, kuras mērķis ir veicināt godprātīgu un caurskatāmu pāreju uz eiro. Arī Rīgas domei jābūt godīgai eiro ieviesējai. Nodoms celt pakalpojuma cenas eiro ieviešanas laikā ir pretrunā ar labu praksi.
Un visbeidzot. Ušakova "iniciatīva" var atspēlēties rīdziniekiem. Bez ekonomiskā pamatojuma virs pašizmaksas paaugstināto cenu nerīdziniekiem var uzskatīt par nodokli. Citas Latvijas pašvaldības var prasīt nodokli ne vien par sēņošanu, bet arī par peldēšanos, par tīru gaisu, par skaistiem skatiem. Ar nodokļu un nodevu žogiem sadalīta Latvija nav Latvijas iedzīvotāju interesēs. Rīgas un Latvijas pretnostatīšana nav Latvijas interesēs.
Andris