Nav noslēpums, ka ar Rīgas domes (RD) pašreizējās vadības darbu ir apmierināts ievērojams rīdzinieku īpatsvars. Kā jūs to skaidrojat un ko varat likt pretī tik nopietnam rādītājam?
Izskaidrojums, manuprāt, ir diezgan vienkāršs. Ušakova politika ir bijusi: dalīt, tērēt un to visu kupli reklamēt, kultivēt sabiedriskās attiecības. Tām tiek veltīta milzīga enerģija. Pretī liekama atziņa, ka šāda politika nav ilgtspējīga. Rīga neizmanto savu potenciālu. To skaitā uzņēmējdarbībā, investīciju piesaistē - kaut vai salīdzināsim, cik parocīga no investoru viedokļa ir Rīgas un Tallinas internetā sniegtā informācija. Netiek izmantots tas, ka Rīgā ir pieejams ārkārtīgi izglītots darbaspēks. Savukārt, ja kādā no jomām darbaspēka pietrūkst, tā ir arī Rīgas atbildība par izglītību, karjeras orientāciju utt. Rīgā nav radošo industriju inkubatora...
Ir viedoklis, ka pašvaldības pirmām kārtām ir saimnieciski jautājumi. Vai nebaidāties, ka cilvēki teiks: kāda man daļa par Ēlertes solīto «Rīga - Ziemeļvalstu metropole», man te Pļavniekos normāli izbraucamu iekšpagalmu nav...
Pilsētā visi šie slāņi ir svarīgi. Jā, apmēram 50% no rīdzinieku sūdzībām ir par t. s. komunālajiem jautājumiem. Tas ir objektīvi - pilsētas infrastruktūra noveco, tātad ir jāveic uzlabojumi. Tomēr - pašvaldības, visas valsts politiku saistīt tikai ar ļoti piezemētām tēmām ir tikpat nepareizi, cik runāt tikai par ilgtermiņa vīzijām.
Rīgas vēlēšanas ir deputātu kandidātu sacensības, nevis tikai indivīdu, kuri pretendē uz mēra amatu, cīņa. Ja atļauts ironizēt, būtu ļoti bēdīgi, ja cilvēki vēlēšanu dienā nesaprastu, kāpēc viņiem dod izvēlei daudzus, nevis trīs četrus uzvārdus. Mēs piedāvāsim komandu, kurā būs visdažādāko kompetenču cilvēki, to skaitā pašreizējie opozīcijas deputāti, kuri ļoti labi zina tās specifiskās lietas, par kurām jūs runājat. Jāvērtē ir komandas kvalifikācija. Un - cik daudzi no RD pašreizējās pozīcijas deputātiem ir zināmi, ja neskaita pašu Ušakovu, Ameriku un vēl dažus? Ko tas liecina par viņu kompetenci?
Jūs runājat par kultūru Rīgā. RD vadība noteikti teiks: bet mēs dodam naudu Mākslas muzeja u. c. vēsturisko celtņu rekonstrukcijai, mēs atbalstām Līgosvētkus utt. Tad ko mēs saprotam ar kultūru Rīgā?
Visas Latvijas kultūras iestādes ir valsts finansētas. Rīga savukārt nav uzņēmusies atbildību par kādu kvalitatīvās kultūras programmu. Jā, nereti ir dalīti īpašumi. Jūs pieminējāt Mākslas muzeju. Būtu tikai dīvaini, ja Rīga nepiešķirtu līdzekļus sava īpašuma rekonstrukcijai, it sevišķi, ja šim mērķim piee-jams Eiropas un arī valsts līdzfinansējums.
Es runāju par to, ka pietrūkst aktīvas kultūrpolitikas, kas iezīmētu Rīgu līmenī, kādu pilsēta var piedāvāt. Labi, nerunāsim par Vīni kā piemēru - bet ir nelielā Zalcburga, kas spēj organizēt, ja tā drīkst teikt, opermūzikas Oskarus. Tas ir pilsētas rūpīgas politikas rezultāts. Mūsu Opera arī rīko festivālu, bet tas ir Operas pasākums. Jā, RD dažādus pasākumus atbalsta, bet - Rīga ir tik bagāta ar vērtībām, ka pilsētas varas struktūras var ne tikai kaut kur piedalīties, kaut ko izmantot, bet radīt jaunu, pievienot.
Cilvēki jautās: Ēlerti pēdējās Saeimas vēlēšanās par deputāti neievēlēja, bet tagad viņa vēlas būt Rīgas mērs, kā tad tā?
Nu Ingrīdu Circeni arī neievēlēja, bet viņa ir ministre.
Slikts stils Vienotībai...
Redziet, tas saistīts arī ar kopējo iznākumu. Aizpagājušajās vēlēšanās vēl es biju ceturtā un tiku ievēlēta, pagājušajās atkal biju ceturtā, bet - tā kā Vienotība šajā apgabalā ieguva trīs vietas, nevis sešas kā pirms tam, tad «sausais atlikums» izrādījās cits. Tikpat labi var teikt, ka man bija otrs lielākais plusiņu skaits mūsu sarakstā šajā apgabalā.
Tomēr ir zināmas objektīvas pretrunas starp Rīgas un valsts interesēm. Kā aizstāvēsiet pilsētas intereses?
Domāju, ka ieguvumu tomēr būtu vairāk nekā problēmu. Rīga objektīvi ir daudz guvusi no visas Latvijas, akumulējusi enerģiju, turklāt runa ir par pēdējiem gadsimtiem, ne tikai gadiem. Līdz ar to Rīga ir arī atbildīga par pārējo Latviju. Un domāju, ka pragmatisks kompromiss ir iespējams. Ja saka: «Ka tik Rīgai, mūs pārējā Latvija neinteresē!» tad beigās uzvarētāju nebūs, to skaitā Rīga pati nebūs ieguvēja. Mēģinājumi Rīgu kaut kā nodalīt ir bīstami ilgtermiņā visai valstij. Un šis Rīgas «īpašais ceļš», ko proponē RD pašreizējā vadība, reāli neko nedod arī šobrīd. Labi - pilsētā pie varas ir citi politiskie spēki. Vai tas ir palielinājis pilsētas varas struktūru caurredzamību? 30 no 34 koalīcijas deputātiem vienlaicīgi darbojas pašvaldības uzņēmumu vadībā...
Uzvaras gadījumā jūs saņemsiet sazarotu struktūru, kurai uzstādāt bēdīgu diagnozi - «caurredzamības trūkums» utt. Un kā tad jūs praktiski iedomājaties to, Kampara vārdiem izsakoties, sasmakušo vistu kūti tīrīt? Atlaižot vienu Bemhenu?
Par Bemhenu jūs teicāt... Ja nopietni, latviešiem tomēr ir šis labais teiciens, ka zivs pūst no galvas. Iestādes, institūcijas iekšējā kultūra tomēr vislielākajā mērā ir atkarīga no noteikumiem, t. sk. nerakstītajiem, kādus uzstāda šīs iestādes vadība. Es neredzu lielas problēmas, lai procedūras Rīgā kļūtu caurredzamākas, lai politiskā vara tiktu nodalīta no administratīvās. Kaut vai saistībā ar jau pieminēto deputātu atrašanos pašvaldības uzņēmumu vadībā.
Tā sēdēšana uzņēmumu vadībā kompensē deputāta salīdzinoši zemo atalgojumu. Līdz ar to jūs nonāksiet pie nepieciešamības šo atalgojumu palielināt, kas būs nepopulāri.
Pirmkārt, jau pašreizējais regulējums pieļauj lielāku atalgojumu. Vai tāds ir nepieciešams? Grūti spriest, jo, atklāti runājot, es neuzskatu, ka pašvaldības deputātiem ir jābūt pilna laika nodarbinātām personām ar attiecīgu atalgojumu.
Tēmu loks, par kuru jūs labprāt runājat, pārklājas ar Nacionālās apvienības mēra amata kandidātes prioritātēm: kultūra, caurredzama pārvalde. Nebaidāties no situācijas, ka būs - «kura skaļāk»?
Sāksim ar to, ka Rīgas konferencē 12. decembrī Vienotība piedāvās kompleksu, visus jautājumus sedzošu skatījumu uz Rīgu. Otrkārt, jau Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka šajās vēlēšanās labēji centriskajām partijām ir jāsadarbojas, savukārt konstruktīva sadarbība nenozīmē tikai kopīgu sarakstu. Man arī šķiet, ka izšķirošos brīžos Latvijas tauta ir pierādījusi, ka spēj rīkoties pragmatiski. Un šī būs tā reize, kad būs jāpārkāpj pāri tam sīkajam sevī.