Elksniņš: Valsts kontrolei jāpiešķir reālas pilnvaras un jādod iespēja veikt operatīvās revīzijas

„Kā zināms, pašlaik Valsts kontrole veic revīzijas tikai saskaņā ar iepriekš apstiprinātu plānu, kas ļoti ierobežo iespējas reaģēt uz jaunatklātajiem faktiem vai aizdomām par pārkāpumiem. VK ir jābūt spējīgai reaģēt uz aktuālo informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem, bet tās rekomendācijas auditējamajām iestādēm būtu jāizpilda obligāti,” pārliecināts Andrejs Elksniņš. 

„Turklāt, VK atklātie pārkāpumi ir pietiekošs pamats, lai lemtu par attiecīgo amatpersonu atbildību un tas ir jānostiprina normatīvajos aktos,” uzsver deputāts.

A.Elksniņa iesniegtie grozījumi Valsts kontroles likumā paredz, ka:

- VK būs jāsniedz Saeimai un Ministru kabinetam atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kuri var ietekmēt valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus vai paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, kā arī ar Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirtajiem un valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļautajiem līdzekļiem; 

- pēc ne mazāk kā 20 Saeimas deputātu, Ministru kabineta vai VK padomes locekļu pamatota ierosinājuma VK būs tiesīga lemt par operatīvās revīzijas veikšanu ārpus apstiprinātā gada plāna;

- persona var būt par Valsts kontrolieri divus termiņus pēc kārtas un šajā termiņā neietver laika periodu, kurā persona pildīja VK padomes locekļa pienākumus;

- VK kā neatkarīga augstākās revīzijas (audita) iestāde, kas ir pakļauta vienīgi likumam būs tiesīga veikt revīziju Saeimā;

- VK rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai būtu izpildāmas obligāti;

- revidējamā vienība vai iestāde, kuras padotībā tā atrodas, atbilstoši Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatētajiem faktiem lemj par personu atbildību, kuras ir vainīgas revīzijā atklātajos trūkumos un nelikumībās;  

- pēc VK revīzijas ziņojuma saņemšanas Ģenerālprokuroram nekavējoties būs jāuzsāk kriminālprocess par šajā ziņojumā konstatētajiem faktiem, ņemot vērā konstatētās nelikumības rīcībā ar valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību mantu.

„Pirmā operatīvā pārbaude, kas steidzami būtu jāveic VK, ir revīzija saistībā ar valsts izsniegto galvojumu AS „Liepājas metalurgs”. Šobrīd pastāv pamatotas aizdomas, ka valdība un atbildīgās ministrijas ir rīkojušās nolaidīgi izsniedzot un neuzraugot šo galvojumu,” uzskata Elksniņš. 

Deputāts ir arī nosūtījis vēstuli Valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai, lūdzot sniegt savu vērtējumu par iespējām Valsts kontrolei noskaidrot, vai Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Valsts kases veiktās darbības AS „Liepājas Metalurgs” sakarā un īstenotā uzraudzība pār galvojumu bija pietiekama, ekonomiski efektīva un pareiza, kā arī vai Ministru kabinets, sniedzot galvojumu AS „Liepājas Metalurgs”, ar valsts līdzekļiem ir rīkojies ekonomiski pamatoti, lietderīgi un efektīvi.

Vēstulē Valsts kontrolierei Elksniņš norāda, ka joprojām nav skaidri iemesli valdības nolaidībai finanšu ministra Eināra Repšes parakstītā valsts galvojuma izlietojuma uzraudzībā. 

Viņš atzīmē, ka galvojuma apkalpošanas līgumā pat netika paredzēts AS „Liepājas Metalurgs” pienākums neslēgt neizdevīgus līgumus (piemēram, par izejvielu iepirkšanu), turklāt atbildīgās ministrijas formāli noskatījās uz eksistējošām krāpšanas pazīmēm uzņēmumā, laikā kad pati tam bija uzticējusi ļoti iespaidīgus finanšu līdzekļus. 

„Pastāv pamatotas bažas, ka, galvojot pār izsniegto aizdevumu, atbildīgās ministrijas neveica darbības, kas vērstas uz tiesisku, ekonomisku un efektīvu saistību uzņemšanos. Turklāt saistības tika uzņemtas ignorējot prasību pēc atbilstoša nodrošinājuma saņemšanas,” uzsver deputāts.

„Faktiskie apstākļi norāda, ka Ministru kabineta vērtējums AS „Liepājas Metalurgs” ietekmei uz valsts un īpaši Liepājas pilsētas tautsaimniecību ir bijis paviršs. Sniedzot galvojumu, atbildīgo ministriju iesaiste, sagatavojot atzinumus par valsts budžeta līdzekļu tērēšanas lietderību, ir bijusi visnotaļ formāla, un jau tagad tiek atzīts, ka aizdevuma izlietošanai deklarētie mērķi vairākos gadījumos netika sasniegti,” vēstulē norāda Elksniņš. 

Deputāts uzskata, ka valsts amatpersonas nav darījušas pilnīgi neko, lai sauktu pie atbildības tās personas, kuras nav nodrošinājušas aizdevuma mērķu sasniegšanu. Turklāt pieņemtie politiskie lēmumu obligātās iepirkuma komponentes maksājumu palielināšanā neveicināja nozares attīstību un netika izvērtēti kopsakarībā ar valsts izsniegtajiem galvojumiem un uzņēmumu spēju tos nomaksāt.

"Neskaidrības rada arī Ministru kabineta rīcība, pieaicinot SIA „Ernst & Young Baltic”, lai veiktu auditu un padziļinātu finanšu izpēti AS „Liepājas Metalurgs”, kas apliecina, ka Finanšu ministrija nepārzina situāciju un to, kas notiek ar uzņēmumu, kā arī nespēj skaidri definēt savu pozīciju izsniegtā valsts galvojuma efektīvas un pareizas uzraudzības jautājumā", uzskata Elksniņš.