Ar ko jūs pašlaik nodarbojaties?
Es esmu konsultants un darbojos konsultāciju biznesā ilgtspējīgas attīstības jomā. Mans birojs saucas Eiroprojekts, un mēs nodarbojamies ar zaļajiem projektiem, tostarp arī zaļās enerģētikas jomā. Pagaidām mums darba pietiek šeit pat Latvijā, bet, iespējams, nākotnē varētu skatīties arī uz ārpusi. Bet vispār es jau esmu pensionārs un varu uz dzīvi skatīties ar nobrieduša cilvēka acīm. Daudz darba ir arī manā lauku saimniecībā.
Vai jūs vēl piederat pie kādas partijas?
Jā, es aktīvi darbojos Latvijas Zaļajā partijā, es arī biju viens no tās dibinātājiem. Taču es neesmu nekādos vēlētos amatos un arī nevēlos tādos būt. Jo cilvēkiem, kas ir vēlētos amatos, jārēķinās ar iespēju kāpt pa karjeras kāpnēm. Taču es to nevēlos darīt. Līdz ar to es partijā esmu tikai ierindas biedrs.
Runājot par gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām, vai jums ir savs favorīts?
Jā, Latvijas Zaļajai partijai ir savs kandidāts. Jo ir pienācis laiks arī mums pretendēt uz savu - zaļo prezidentu. Es gan pagaidām neatklāšu, kurš tas ir, bet tālu nav jāmeklē, tas ir no cilvēkiem, kas ir partijas priekšgalā.
Kā jūs, kā bijušais premjers, vērtējat pašreizējo valdības vadītāju Laimdotu Straujumu?
Pašlaik ir smags periods, jo daudz enerģijas un administratīvās kapacitātes ir jāvelta Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā. Līdz ar to samazinās darba intensitāte iekšpolitikā. Tas, manuprāt, arī ir iemesls, kādēļ vairāki jautājumi tautsaimniecības un arī reģionālās attīstības jomā, netiek pietiekami strauji risināti. Tā ka premjerei visgrūtākais ir sabalansēt ārpolitiskās aktivitātes ar iekšpolitiku. Citādi man liekas, ka Straujuma lieliski tiek galā ar koalīcijas vadīšanu, valda miers, vismaz uz ārpusi. Ja mēs raugāmies uz jauno ģeopolitisko situāciju, tad tā prasa daudz lielāku kapacitāti ārlietās un drošībā.
Vai, jūsuprāt, tās pietrūkst?
Jā. Es domāju, ka Latvija varētu būt aktīvāks spēlētājs Eiropas Savienībā un sadarbībā ar saviem partneriem.Ko jūs domājat par politikai pietuvinātu cilvēku viedokļiem, ka pēc prezidenta vēlēšanām varētu mainīties valdība, un tās vadības grožus pārņemtu ZZS? Respektīvi, ka gaidāma dīlošana starp ZZS un Vienotību?
Nu man pašlaik tā neizskatās. Es esmu runājis ar mūsu partijas ministriem, un viņi ir spara pilni turpināt darbu un saka, ka negribētu pašlaik neko mainīt. Tā ka no ZZS puses iniciatīva mainīt valdību noteikti nebūs.
Bet ZZS taču vēlas premjera amatu?
Tā ir taisnība, to grib katra politiskā partija. Bet tie, kas varētu būt šie premjerministra amata kandidāti, vēl grib sasniegt šo līmeni. Jo šis amats prasa nobriedumu.
Kā jūs raugāties uz jezgu, kuru daži cilvēki sacēluši ap pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam?
Tas ir diezgan nepatīkami. Bet man šķiet, ka pats stāsts nemaz nav tik nepatīkams, kā tā atreferējums. Vismaz es tā gribu domāt. Visas lietas, kas saistītas ar īpašo slepenības režīmu, kļūst īpaši nepievilcīgas, kad tās nonāk publiskajā telpā. Jo daudz ko nedrīkst pateikt un atklāt publiski, līdz ar to nav atbilžu uz jautājumiem. Tas atstāj tādas nenobriedušas valsts iespaidu. Tas, vai cilvēkam ir vai nav pielaide valsts noslēpumam, ir intīmas dabas jautājums. Pielaides nepiešķiršana ļauj darboties daudzās citās jomās. Un ir slikti, ja šī nepiešķiršana iziet publiski kā problēma. Ja cilvēki, kuriem atteikta pielaide valsts noslēpumam, nesamierinās un mēģina spuroties pretī, tad to iespējams darīt tikai ar atklāto informācijas daļu. Bet aizklātā nav saskatāma. Līdz ar to cilvēks cīnās ar to, ko nezina, un tā ir neiespējamā misija. Es uzskatu, ka būtu labāk, ja cilvēki saprastu, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācijā ir jautājumi, kuri ir ārkārtīgi sensitīvi. Un, ja cilvēkam dzīvē ir kaut kas, kādēļ viņš ir nonācis šajā situācija, kad ir bažas par spējām saglabāt valsts noslēpumu, tad ar to ir vienkārši jāsamierinās.
Kā raugāties uz to partiju, kuru pārstāvjiem pielaides nav piešķirtas, apgalvojumiem, ka varas partija Vienotība manipulē ar drošības iestādēm?
Tam es neticu. Līdz drošības iestādēm šīs politiskās spēlītes nav nonākušas. Iestāde, kura darbojas ar zināmu politisku pieskaņu, ir KNAB. Es to jau esmu teicis agrāk un un saku arī tagad. Tur ir pazīmes par politisko manipulāciju. Bet attiecībā uz drošības iestādēm nekad nekas tāds nav bijis.
Vai jums ir kāds redzējums, kā atrisināt situāciju ar KNAB? Jūsu partija jau ir pateikusi, ka neatbalsta tā vadītāja Streļčenoka nomaiņu.
Es nezinu, vai risinājums ir vadītāja nomaiņa. Te ir sistēmiska problēma. Ir jānodala divas lietas – partiju finansēšana un korupcijas apkarošana. Citādi iznāk, ka viss kas notiek ar partiju finansēšanu pēc būtības ir korupcija. Tas dod nepareizu signālu, ka korupcija būs vienmēr, jo vienmēr būs arī partiju finansēšana.
Bet tas jau KNAB konfliktu neatrisinās?
Nē. Bet es runāju par sistēmu. Bet par KNAB konfliktu – iestādes neatkarība ir reizē svētība un lāsts, jo, izkrītot no varas hierarhijas, jūs arī netiekat aizstāvēts.