Endziņš par tautas vēlētu prezidentu: Prioritāte ir pilnvaras, nevis ievēlēšanas kārtība

Šī ideja ir nonākusi arī parlamentā, jo 8.decembrī Saeimā tika iesniegts partijas No sirds Latvijai sagatavotais Satversmes grozījumu projekts, kas paredz, ka Valsts prezidentu ievēl tauta. Likumprojektu atbalsta arī vairāki citi politiskie spēki. Grozījumi paredz arī Valsts prezidenta pilnvaru termiņu pagarināšanu līdz pieciem gadiem līdzšinējo četru gadu vietā.Ja šo likumprojektu apstiprinās bez labojumiem un veiks izmaiņas 35. un 36.pantā Latvijas Republikas Satversmē, Valsts prezidentu turpmāk ievēlēs tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību noteiks sevišķs likums. Tas radīs pretrunas Satversmē, kuras 39.pants nosaka, ka viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas. Izmaiņas šajā pantā likumprojekta autori nav paredzējuši. Sabiedriskajā telpā ir parādījies viedoklis, ka Satversmi var grozīt divos mēnešos. Uzreiz gribas jautāt, kāda tam jēga? Tas radītu absurdu situāciju, jo netiek domāts par prezidenta pilnvarām! Tāpat nepieciešams novērst arī pretrunu, ko rada priekšlikuma nesaderība ar 39.pantu.Lai veiktu šādus grozījumus, pirms tam nepieciešamas ļoti nopietnas diskusijas, kurās iesaistās gan politiķi, gan juristi. Nepieciešams ļoti nopietni izvērtēt, vai ir vajadzīgs tautas vēlēts Valsts prezidents? Populistiskais lozungs "Tauta to grib!" nav pietiekami nopietns arguments! Ja mēs mainīsim tikai Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un neko citu, tas būs absurds! Mēs nonāksim pretrunā arī ar Satversmes 1.pantu, kurā minēts, ka Latvija ir demokrātiska republika. No demokrātijas izriet varas dalīšana – jābūt savstarpējai sabalansētībai starp likumdevējvaru, tiesu varu un izpildvaru. Jautājums, kāda šajā sistēmā ir Valsts prezidenta loma? Masu medijos jautājums par tautas vēlētu prezidentu ir apspriests ļoti plaši, ir izskanējuši dažādi viedokļi – vieni uzskata, ka Latvijai jākļūst par prezidentālu republiku, citi – par pusprezidentālu u.tml. Diskutējot par izmaiņām Valsts prezidenta institūcijā, pirmām kārtām jārunā par prezidenta pilnvarām. Jau šobrīd Valsts prezidenta pilnvaru loks ir nepietiekams, un gadījumā, ja prezidentu ievēlēs tauta, situācija sarežģīsies vēl vairāk. Es apzinos, ka deputāti, pakļaujoties populistiskajam viedoklim, var nobalsot par to, ka turpmāk Valsts prezidentu ievēlēs tauta, bet uzreiz pēc tam radīsies nopietna problēma – jautājums par prezidenta pilnvarām. Par to acīmredzot neviens nedomā! Likumprojekta autori uzsvēra, ka jautājumu par pilnvarām var risināt pēc Satversmes izmainīšanas. Es uzskatu, ka tā ir skriešana ratiem pa priekšu! Tieši pilnvaru loka noteikšana ir svarīgākais un primārais jautājums. Pirms nododam Valsts prezidenta ievēlēšanu tautas rokās, ir jānosaka, kādas būs prezidenta pilnvaras, cik lielā mērā prezidents varēs ietekmēs likumdevēju, tiesu varu un izpildvaru. Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, mums jāņem vērā arī kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas pieredze.Tieši tāpēc Biznesa augstskolas Turība Juridiskā fakultāte 5.martā rīko diskusiju Vai tautas vēlēts prezidents?, kurā piedalīsies politiķi un juridiskās nozares eksperti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Diskusijas ietvaros plānots skatīt gan jautājumu par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, gan iespējamajām izmaiņām Valsts prezidenta pilnvaru apjomā.