Ercmane: Kur Latvijai ņemt PR bataljonu?

Kas ir šis mistiskais bataljons...šie "PR profesionāļi", ko piesauc Ercmanes kundze? Saucot Latvijas PR par "maigu un izplūdušu", viņa pati neko vairāk par nekonkrētiem un provokatoriskiem izteikumiem īsti nepiedāvā..ļoti pretenciozi.

Evija Ercmane kā vienmēr fantastiska! Kārtējais labais raksts. Paldies!

Vārdu sakot, nepieciešama "Latvijas patiesības ministrija", citādi cilvēki nezinās, cik "laba dzīve" ir Latvijā.... jo, tas jau ir vienkāršāk, iztērēt dažus tūkstošus vai miljonus, lai pārliecinātu neticīgos, ka dzīve ir uzlabojusies, nevis strādāt sviedriem vaigā, lai viņu uzlabotu (tas attiecas uz politiķiem).

Izcils piemērs kā PR speciāliste taisa pati sev PR uz citu rēķina...

valsts ir vainīga. Politiskā elite ir nespējīga. Ierēdņi bez izdomas. Raksta beigās paši tādi:)). Sveicu ar kārtējo rakstu par LV nomelnošanu. Jums ir kāda cita "Apsolītā zeme", ka varat šo nozākāt? Īsti Putina kaujinieki.

Interesanti, ka valsts tēlu vislabāk un efektīvāk veido popkultūra. Nevar un nedrīkst noniecināt to kā instrumentu un spēku. Protams, runa ir par kvalitatīvu un spožu popkultūru. Milzīgu atpazīstamību valstij nesa BrainStorm un Naumovas panākumi Eirovīzijā. Varam to noniecināt cik vēlamies, bet skaitliski tā sasniedza astronomisku auditoriju. Pat tie kas citur pasaulē neskatās Eirovīziju, lielākajos medijos tik un tā dzirdēja un uzzināja par tā gada uzvarētājiem. To pašu var teikt par Raimondu Paulu savulaik. Grozies kā gribi, bet viņa sadarbība ar ievērojamiem krievu dzejniekiem, lielām Krievijas popzvaigznēm deva milzīgu impulsu Latvijas atpazīstamībai atkal milzīgā auditorijā. Tas pats ar kino. Rīgas kinostudijas grāvējs “Dubultslazds” 1986. gadā bija absolūts kases rekordists visā Padomijā. (pārspējot arī franču un amerikāņu grāvējos, kas tolaik arī bija kinoapritē). Literatūrā to savulaik spēja Vilis Lācis. Zviedri šobrīd atpazīstamību gūst līdzīgā veidā. Salīdzinoši nesen tie bija spēcīgi popmūziķi, aktieri. Tagad akcents ir uz ejošu popliteratūru - Stīgs Lārsons, un citi. To arī pats Zviedrijas institūts atzinis. Somi ar savu Oksanenu cenšas atkārtot šo pašu ceļu. Latvijā ir spoži mūziķi, bet tie pārstāv salīdzinoši šauras nišas augsto mūzikas plauktu. Reputācijai tas ir izcili, bet no auditorijas sasniedzamības viedokļa - ne tik ļoti. Tomēr tas ir ārkārtīgi būtiski, jo liecina par Latviju kā ļoti augstas mūzikas izglītības un kultūras valsti. Ielauzties populārā kino apritē ir dārgi un sarežģīti, bet var mēģināt. Tur gan nepieciešams kāds izcils režisors/scenārijs. Ir bijuši vairāki labi, bet ne “ledu pārlauzoši”. Rok un popmūzikas lielajā apritē - tas pats. Ir daudzi cerīgi, interesanti projekti, bet tādi izlauzieni kā Zviedrijai vai mazajai Islandei ar Bjorku - vēl nav bijuši. (Zviedrija šo specifisko nozari ir veiksmīgi "industrializējusi - viņu mūziķi/studijas cītigi apkalpo/pelna no ASV kino un mūzikas industriju.) Lētākais ceļš ir ar literatūru. Salīdzinot ar kino vai mūziku - nesalīdzināmi lētāks. Bet vai Latvijā ir kvalitatīva popliteratūra? Zviedri apgalvo, ka pat visai pretrunīgi un kritiski darbi, kuros Zviedrija ne vienmēr ir glaimojošās krāsās, tomēr dod milzīgu efektu valsts atapzīstamībai un reputācijai arī. (Spēja būt kritiskiem - tā viņu izpratnē ir drosmes, godīguma un atklātības izpausme.)

Paldies par komentāru. Diemžēl ir daži iemesli, kāpēc politiķi pat baidās runāt, domāt un kaut ko arī darīt PR jomā. Viņi, pirmkārt, nezina, kas ir PR, otrkārt, tiem, kuri zina, bijis sakars tikai ar melno PR, treškārt, viņi baidās no visādām Jaunalksnēm un Spriņģēm, kuras pēc tam viņus izvazās pa TV raidījumiem (apšaubāmas kvalitātes), stāstot sabiedrībai, ka nauda tika iztērēta lieki. Šie iemesli ir galvenie, kāpēc valstiskā līmenī nekas nenotiek. Pie mums ir demokrātija, tāpēc katram ir tiesības izteikties. RU ir Putins, kurš runā viens un dara kā grib, tāpēc darboties ir viegli. Kamēr nepieaugs sabiedrības, politiķu un, piedodiet, arī žurnālistu izglītotīas līmenis par to, kas ir PR, tikmēr neko labu nesagaidīsim. Bet paldies par komentāru!

Igaunijā, Zviedrijā un citur valsts marketingam darbojas - profesionāli un efektīvi Igaunijas Institūts un līdzīga iestāde Zviedrijā. To pašu varētu darīt arī Latvijas institūts. Nevar viennozīmīgi noliegt, noniecināt Karinu Pētersoni kā tā vadītāju. Bet šobrīd viņa tur ir izsūtīt tādā kā goda politiskajā trimdā un valdošā elite pašu Institūtu vienkārši pastūmuši malā. Protams, viņi paši arī varēja būt aktīvāki/atraktīvāki. Tomēr - risinājums būtu efektīvi "restartēt" Latvijas institūtu, kas tad arī koordinētu, vadītu kaujā "PR bataljonu". Cita lieta, ka politiskā vide ir tik baisa, ka tas būtu sarežģīts uzdevums. Godīgs reklāmas un PR cilvēks pateiks, ka pašreizējās valsts sejas - Bērziņš, Āboltiņa un Straujuma šīm mērķim, teiksmi tā, nav īpaši pateicīgi. Dombrovskis - jā. Kaut arī patiesībā nav tik viegli kā brīžam izskatās. Eiropas Savienības līmenī viņš nav gluži politiskā rokzvaigzne ar tāli mirdzošu harismu, aizraujošu retoriku un ievērojamu spožumu. Viņa spēks ir prognozējamība un stabilitāte, bet tam ir garlaicības aura. Viņā nav nekā no Havela vai Blēra, pat ne no Halonenas vai Merkeles.