Fiskālās disciplīnas padome: Latvija nepilnvērtīgi izmanto PVN ieņēmumu potenciālu

Skat."Pētījums: Latvijas nodokļu sistēma ir īpaši labvēlīga lielu algu īpašniekiem",Egle Klekere,diena.lv,22.maijs (2004) http://www.diena.lv/lat/arhivs/bizness/petijums-latvijas-nodoklu-sistema-ir-ipasi-labve... Šajā žurnāla "Forbes" un auditorfirmas Ernst&Young 51 pasaules valstī veiktajā nodokļu pētījumā,starp citu,lasām:"Latvija sākotnēji no progresīvās nodokļu likmes atteikusies,lai atvieglotu nodokļu administrēšanu. Tagad sistēmu teorētiski varētu mainīt,taču lēmumu pieņēmejiem-politiķiem-ir lieli ienākumi,un progresīvie nodokļi nebūtu viņu interesēs...".

"Eiropas Savienība (ES) acīmredzot visai drīz sāks drukāt vairāk naudas,ko mēs Latvijā uzskatījām par aizliegto augli. ES citās valstīs jaunajos laikos ir tendence nodokļus paaugstināt-it īpaši patēriņam un kapitālam.Latvijā ejam galīgi pretējā virzienā,turklāt nelaužot iesīkstējušos tradīciju,ar nodokļiem neapgrūtināt daudz pelnošos. Latvijā mums par zemu ir patēriņa nodokļi,bet jo īpaši kapitālam. Nekustamā īpašuma nodoklis ir iznācis ļoti greizs-ir 1,5% par zemi un 0,1;0.2;0,3-par ēku. Līdz ar to,ņemot vērā vēl,ka Valsts Zemes dienesta metodoloģijā,ēkas kadastrālajā novērtēšanā galvenais ir zemes faktors,tas ir nepareizs. Tāpēc Jūrmalā,salīdzinot divus vienādus zemes gabalus,uz viena no tiem ir veca jūrmalnieka māja un uz otra-mūsu austrumu kaimiņa nopirkta pils,-nodoklim ior minimāla atšķirība,mazliet augstāks ir tikai ēkas nodoklis. Zemes nodoklis ir vienāds un ļoti augsts attiecībā pret ēkas nodokli. Ja jūs varat atļauties lielākas ēkas,jums ir jāmaksā lielāks nodoklis. Un relatīvi jāsamazina proporcijas attiecība starp ēku un zemi. Otrkārt ir jārunā par kapitālu. Labi,ka vispār ieviesa 10% nodokli par kapitālu. Bet varētu darīt kā ir Īrijā,kur katru gadu tiek mainīts neapliekamais minimums no kapitāla. Nevajag ņemties ap tanti,kura ar saviem depozītiem nopelnījusi 10,50 vai 100 latu gadā. Irijā neapliekamais kapitāls bija 1300 eiro gadā. Jums ķeras klāt tikai tad,ja ir vairāk par šo slieksni. Bet,ja ir krietni vairāk,tad uzliek nodokli 20%. Īrijā,kādu laiku šis nodoklis bija pat 40%. Citādi iznāk-ja ir algas ienākums,maksāju ienākuma nodokli 25%,bet ja kapitāla pieaugums-tad 10%. Ar ko tas otrs ir izredzētāks?" Skat."Roberts Zīle žurnālam "Bilance"-Nodokļi Latvijā joprojām par labu saujiņai bagāto",3.septembris.2012.

Iespējams,ka Fiskālās disciplīnas padome nav pat pamanījusi,ka Latvijā ar 21% PVN likmi ir aplikti pat apbedīšanas un kremēšanas pakalpojumi,kuriem 0% likme tiek piemērota Lietuvā, Norvēģijā,Zviedrijā,Dānijā,Polijā,Nīderlandē,Lielbritānijā,Īrijā,Šveicē,Itālijā,Spānijā,Kiprā,Melnkalnē,Austrālijā,Jaunzēlandē,Ķīnā,Japānā,Brazīlijā,Indijā,Pakistānā,Bangladešā,Nepālā,Indonēzijā,Venecuēlā,Kolumbijā,Kubā,ASV Virdžīnu salās,Nīderlandes Antiļu salās,Bahamās,Bermudā,Gajānā,Dominikā,Nmībijā,Nigērijā,Kenijā,Ugandā,Zimbabvē,Zambijā utt. Piemēram,Izraēlā PVN apbedīšanas un kremēšanas pakalpojumiem uzskata par amorālu!

Kāpēc NĪN 0,6% likme Latvijā ir vienāda gan tiem,kuru īpašumu kadastrālā vērtība tikai nedaudz pārsniedz 106 715 eiro,gan tiem īpašniekiem,kuru īpašumu kadastrālā vērtība sniedzas jau vairākos miljonos???!

Par kādu PVN potenciāla efektivitāti varam runāt,ja pretēji visām (izņemot Baltijas valstis un Dāniju) pasaules valstīm,kurās tiek iekasēts PVN,Latvijā ar vienādu PVN likmi apliekam kā pirmās nepieciešamības ikdienas pārtikas produkrus,tā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus! Pat Dienvidāfrikā,viens no 19 pārtikas produktiem,kuram tiek piemērota 0% PVN likme ir rupjmaize!!! Latvijā,tā,salīdzinot ar Briseles,Amsterdamas un Lisabonas 6%,tiek aplikta ar 3,5 reizes augstāku PVN likmi!!! Pat Itālijā un Grieķijā,ES valstīs,no kurām mēs tagad ievedīsim pirmos bēgļus,PVN likme pārtikas pamatproduktiem ir attiecīgi tikai 4% un 6,8%! Bet vairumā Āfrikas un Tuvo Austrumu arābu valstu,tas ir tikai 0%! Ko piedāvāsim viņiem Latvijā?

"Fiskālās disciplīnas padome mudina uzlabot veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un ilgtspēju." Tik vien-vienā pašā teikumā? Latvija ir palikusi VIENĪGĀ no visām divdesmit astoņām Eiropas Savienības dalībvalstīm,kurā joprojām nepastāv pat obligātā veselības apdrošināšana!!! Ziņojumā,aiz lielas kautrības,tā netiek nosaukta pat vārdā! Bet tāda taču ir pat mūsu politiķu tik bieži kritizētajā Grieķijā un abās pārējās Baltijas valstīs!! Veselība tiks apdrošināta jau šoziem Latvijā uzņemamajiem nelegālajiem imigrantiem,bet ir atcelta,ne tik pārāk sen, pat mūsu pašu pensionāriem! Pie kam šajā nozarē ir milzīgs neizmantots potenciāls,ja atceramies,ka jau pirmskara Latvijas Tautas labklājības ministrijas Veselības departamentā strādāja tikai 17 darbinieki,bet šodienas atsevišķajā Veselības ministrijā to jau 2014.gadā bija 109! Kāpēc gan Latvija nevarērtu sekot veselas virknes ES valstu,tsk. Igaunijas un Grieķijas piemēram un kā sociālos pakalpojumus,tā veselības aprūpi arī Latvijā apvienot vienā ministrijā? Kur tad palika Ivara Godmaņa valdības vēl 2008.gadā iecerētā valdības samazināšana tuvākajā nākotnē līdz 11 ministrijām,tās apvienojot? Pat Tautas partija,īsi pirms pašlikvidēšanās,bija nākusi klajā ar priekšlikumu apvienot Labklājības un Veselības ministrijas! Kur tad tas viss palika?!

Bet,kā tad ar kapitāla pieauguma nodokļa potenciālu? Vai tas Latvijā tiek izmantots pilnvērtīgi? "Vēlreiz atkārtoju,ka ienākums no kapitāla ir cienījams ienākums,taču tas jāapliek ar tādu pašu nodokli kā ienākums no algas Jo kāpēc ienākums no kapitāla joprojām tiek aplikts ar mazāku nodokli? Visos biznesos,tajā skaitā kapitāla daļu pārdošanā." Roberta Zīles intervija žurnālam"Kapitāls",2012.g.23.novembris.