Es neesmu pret tīrību un kārtību. Arī man patīk atpūsties pie dabas un baudīt Latvijas burvību tīrā, sakoptā vidē, kur nemētājas izdzertas un vientulībā pamestas divlitrīgās alus pudeles vai nevienam nevajadzīgi kļuvuši televizori, automašīnu riepas, būvgruži vai, nedod Dievs, mucas ar nenosakāmas izcelsmes smirdošu šķidrumu. Piekritīsiet – šādu ainu varam vērot cauru gadu jebkurā Latvijas vietā.
Tomēr ik gadu pārsteidz pašas sabiedrības divkosība, jo, cienījamie līdzpilsoņi, kurš gan cits visu pārējo gadu visus šos mēslus izkaisa? Kādi ļaunie trešie spēki? Sliktie politiķi vai bioteroristi? Nebūt ne! Mūsu pašu bāleliņi un tautumeitas vien ir tie Cūkmena strostētie dabas nedraugi, kuri aizbrauc pie dabas, patīkami pavada dienu savu mīļo lokā, bet dienas noslēgumā nevīžo aiz sevis sakopt vietu, kur guvuši pozitīvas emocijas.
Protams, ka ne jau visi esam netīrīgi. Tomēr – ja paskatīsimies to kubatūru Homo sapiens radīto mēslu, ko ik gadu Lielās talkas laikā savācam, rodas neviltots jautājums: cik liela daļa sabiedrības vispār aiz sevis sakopj?
Kopš bērnības man vārds "talka" asociējas ar pavisam ko citu – visvairāk ierasto siena talku vai kartupeļu talku –, respektīvi, došanos palīgā kādiem tuvākiem vai tālākiem radiem, draugiem vai paziņām paveikt kādus lielākus, pašu spēkiem ne tik viegli paveicamus darbus, kas beigās rada prieku palīdzētājiem un arī saimniekiem. Taču nekad atbraukušajiem talciniekiem saimnieki nelika savākt pašu radītos mēslus (jo tādu vienkārši nebija).
Ja izbeigsim paši visu gadu piedrazot Latviju, Lielās talkas dienā mums atliks laiks paveikt tiešām diženas lietas, jo nebūs jāvāc dažāda veida un izcelsmes mēslus, bet būs iespēja sakopt ainavu, padarīt to skaistāku un baudāmāku, kā tagad moderni ir teikt – piešķirot tai pievienoto vērtību. Tas ir līdzīgi kā valsts sistēmā – kad paši izbeigsim valsti piedrazot ar korupciju, zagšanu un savtīgu interešu īstenošanu, nebūs jātērē laiks šīs drazas apkarošanai, bet tā vietā varēsim veidot valsti un sabiedrību labāku.
reptilis
Žans
Piekrītu