Viņš uzskata, ka parādam ir jāseko dzīvoklim, nevis cilvēkam, jo ar cilvēku var gadīties jebkas un naudu nevar iekasēt. Par maksas iekasēšanu būtu jābūt atbildīgam pakalpojuma piegādātājam, jo apsaimniekotāja galvenā funkcija būtu nodrošināt kārtību apsaimniekotajā ēkā, nevis kļūt par ķīlnieku milzīgai naudas masai.
Gailāns norādīja, ka nemaksātāju procentam mājā nemaz nav jābūt lielam - pietiek ar to, ja maksājumus neveic aptuveni 5% dzīvokļu, lai gada vai divu gadu laikā mājai rastos ļoti nopietna parādu problēma.
"Ja arī apsaimniekotājs pusotra-divu gadu laikā ir izgājis tiesas procedūru un tiesā parādnieku uzvarējis, tad viņš savu darbu ir padarījis. Mēs nevaram būt atbildīgi par to, ka dzīvokļa īpašnieks ir sācis fiziskas personas maksātnespēju un tagad par parādiem maksās, piemēram, 29 santīmus mēnesī. Tas vairs nav mūsu biznesa risks," sacīja Gailāns.
Tādu situāciju ir izveidojusi Latvijas likumdošana, uzsvēra Gailāns, piebilstot, ka pašlaik jaunais apsaimniekošanas likums tikai palielina haosu. Riskiem būtu jābūt sadalītiem, bet pašlaik apsaimniekotājs ir vismazāk varošā struktūra visā ķēdē starp pakalpojuma piegādātāju un patērētāju.
"Likums nosaka, ka apsaimniekotājs par visu ir atbildīgs, taču, lai apsaimniekotājs to varētu izdarīt, viņam būtu jāiedod arī instrumenti, kā to izdarīt. Likums ir bijis slikts jau no paša tā pieņemšanas brīža. Tajā ir ļoti daudz robu un lielas neskaidrības. Patiesībā šī likuma pieņemšana haosu apsaimniekošanas biznesā ļoti būtiski palielināja. Tiek mēģināts ieviest kaut kādas normas, kurām nav iepriekšējās juridiskās prakses un kuras katra no pusēm var traktēt dažādi," sacīja Gailāns.
Skaidrojumi, kā šīs normas pielietot un kā panākt rezultātu, netika sniegti, norādīja apsaimniekotājs. Gailāns uzskata, ka daļai riska būtu jābūt pakalpojuma piegādātājam, vai arī apsaimniekotājam jābūt spējīgam iekasēt naudu par pakalpojumu tā, lai kopīpašnieki neciestu. Likumdošanā būtu jānodrošina apsaimniekotāja prioritātes tiesības saņemt šo naudu un norēķināties par mājai sniegtajiem pakalpojumiem, vai arī jānosaka, ka par samaksas iekasēšanu ir atbildīgs pats piegādātājs.
"Tas šo parādu problēmu ļoti būtiski samazinātu. Tas, protams, neatrisinātu nemaksātāju problēmu, taču tas neradītu problēmu, ka kāda māja var nonākt nelaimē tikai tāpēc, ka tajā ir viens nemaksātājs. Tas arī novērstu baumas par sliktiem apsaimniekotājiem, jo pašlaik apsaimniekotājs ir slikts, ja tas nav norēķinājies par siltumu. Neviens jau neskatās uz to, vai visi iedzīvotāji šim apsaimniekotājam par siltumu ir samaksājuši," piebilda Gailāns.