Gašpuitis: Deflācija atkal atgriežas. Cik ilgi šoreiz?

Lielāko ietekmi veidoja cenu kritums ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpums alkoholam un tabakai, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, izklaidei un pārtikai.Februārī inflācijas rādītājos atgriezās deflācija. Tuvākajos mēnešos tā tikai padziļināsies. Primārās tendences joprojām diktē energoresursu cenu globālās tendences, kas ļauj lētāk maksāt par degvielu, siltumenerģiju un gāzi. Tas, protams, priecēs patērētājus, lai arī pakalpojumos cenu kāpums turpināsies. Pakalpojumu cenu kāpums pēdējā laikā vājinās, kas nozīmē papildus spiedienu uzņēmējiem, jo īpaši augošās darba samaksas dēļ. Šogad inflāciju nedaudz pabalsta nodokļu palielināšana, un neliela deva būs aprīlī, kad pieaugs akcīze alkoholam. Tomēr šis solis inflāciju būtiski neietekmēs. Jāatzīst, ka kopējās šā gada inflācijas perspektīvas ir visai nenoteiktas. Tam pamatā ir svārstīgie ārējie faktori, piemēram, energoresursu cenu svārstības un centrālo banku centieni iedzīvināt inflāciju. Tāpat sarūk arī pakalpojumu cenu kāpums, kas līdz šim līdzsvaroja preču cenu kritumu. Naftas cenas atgūšanās var inflāciju nedaudz atdzīvināt. Taču, ja kāpums nebūs straujš, efekts parādīsies pakāpeniski. SEB bankas prognoze ir, ka līdz gada beigām tās cena atgūsies līdz 45 dolāriem par barelu. Visticamāk, ka pavisam niecīgs pieaugums būs vērojams arī pārtikai. Pašreizējā inflācijas prognoze ir 0,2%, taču tikpat reāls ir scenārijs, ka šā vidējais patēriņa līmenis gada laikā var piedzīvot samazināšanos. Turpmākajos mēnešos vērosim arī gada vidējās deflācijas atgriešanos, kam uz gada beigām ir jāiznirst atkal virs nulles. Cīņa par globālās inflācijas iedzīvināšanu, bez jūtamiem panākumiem, turpinās. Inflācijas gaidu līmenis ir zems, kas nozīmē, ka šogad deflācijas spēki pārliecinoši turpinās valdīt.