Nedaudz buksējot eksportam un investīcijām, galvenā izaugsmes dzinēja lomu pēdējā laikā ir uzņēmušās mājsaimniecības. Tā trešajā ceturksnī privātais patēriņš pieaudzis par 4,9%. Pozitīvi, ka trešajā ceturksnī plusos atkal ir investīcijas, kas palielinājās par 3%. Par 1,4% palielinājās valdības tēriņi. Tikmēr kritās gan eksports, gan imports. Tomēr importam samazinoties straujāk, šīs tendences atstāja pozitīvu ietekmi uz IKP.
Lielos vilcienos šā gada ceturtajā ceturksnī, gan nākamgad vērojamās tendences turpināsies. Mājsaimniecību patēriņam joprojām būs galvenā loma. Reālo ienākumu kāpums būs viens no pamatnosacījumiem. Tikmēr eksportam, ņemot vērā globālās prognozes, ir jāatgūstas un jākļūst aktīvākam. Turklāt, gada otrajā pusē, gan ejot līdzi pozitīvākām tendencēm ārējos tirgos, gan iezīmējoties jaunajam ES fondu sadales virzieniem, uzņēmēji varētu kļūt krietni aktīvāki veicot investīcijas. Rezultātā nākamajā gadā izaugsmes prognozes ir par nelielu kārtu optimistiskākas, attiecīgi 4,8%. Jāpiebilst, ka tās tomēr ir uz pusi zemākas par pirmskrīzes iespēto un norāda uz to, ka uzlabojumi visās sfērās īstenosies pakāpeniski un nevienmērīgi. Taču, ņemot vērā pašreizējo globālo konjunktūru, tas ir ļoti apsveicams rezultāts.