Gašpuitis: Inflācija novembrī – pa nullēm

Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām gada laikā bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholam un tabakai, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.Vērtējot vienpadsmit mēnešu rezultātu, ir skaidrs ir jāsecina, ka šogad inflācija vien nedaudz pārsniegs pērnā gada līmeni, respektīvi, tā būs 0,2% apmērā. Šādu vāju rezultātu ir noteicis ļoti daudz faktoru, kur primārie ir pārtikas un energoresursu cenu sarukums. Patlaban naftas cenas balansē pie 40 dolāru atzīmes. Un cenu veidojošie faktori liecina, ka pastāv ļoti augsta iespējamība tās cenai paslīdēt zem šīs atzīmes un testēt jaunus cenu minimumus. Šāds scenārijs var ievilkties arī nākamā gada pirmajā pusē pie nosacījuma, ka pasaules naftas krājumi turpinās pieaugt. Tas turpinās vājināt arī inflāciju. Vidēja termiņa naftas cenas līmenis ir 55-60 dolāri par barelu. Tuvākajā laikā nav sagaidāmas arī visaptverošas pārtikas cenu izmaiņas. Kā jauns iespējamais faktors, kas var likt atsevišķās grupās cenām sarukt, ir bez Krievijas tirgus palikušās Turcijas pārtikas preces. Tikmēr atsevišķiem produktiem cenas varētu nedaudz arī atgūties, piemēram, pienam. Visai mērenā izaugsme piebremzēs arī cenu kāpumu pakalpojumiem, kaut šajā segmentā kāpums būs pamanāmāks, kas lielai daļai sabiedrības veidos inflācijas uztveri. Daudzās valstīs inflācija ir tuvu vai jau sasniegusi savu zemāko punktu un līdzīgi kā Latvijā, tā atgūsies vāji, galvenokārt darba samaksas spiediena ietekmē. Taču zemās izejvielu cenas, piezemētā ekonomiskā aktivitāte darbosies kā inflāciju ierobežojošs faktors. Jāņem vērā, ka inflāciju veicinošs solis nākamgad būs izmaiņas nodokļos, kas visai slābanajai inflācijai piemetīs nedaudz sparu. Tomēr jebkurā gadījumā inflācija nebūs nekāds drauds tālākam pirktspējas kāpumam arī nākamgad. Nākamā gada inflācijas prognoze ir 0,8%.