Gašpuitis: Izaugsmes temps nav straujš, tomēr atzīstams

Līdzšinējais attīstības temps nav straujš, tomēr, ņemot vērā sarežģītos apstākļus, atzīstams. Izdevīgi nosacījumi mājsaimniecību patēriņam ir galvenais iemesls, kāpēc Latvija un parējās Baltijas valstis turpinās uzrādīt pienācīgu ekonomisko izaugsmi un labu noturību pret Krievijas ekonomikas vājuma un sankciju ietekmi. Tādejādi reālo ienākumu kāpums, labvēlīgas tendences darba tirgū un zemās procentu likmes, uzturēs labu patēriņa pieaugumu. Turklāt ir pamats sagaidīt, ka Latvija šogad spēs uzrādīt labāko izaugsmi Baltijā. Lietuvas un Igaunijas ekonomikās Krievijas ietekme atspoguļojas izteiktāk. Šā gada trešajā ceturksnī Lietuvas IKP ir audzis par 1,8%. Latvijas IKP prognoze šim gadam ir 2,4%, nākamgad IKP pieaugs par 2,7%, bet 2017. gadā par 3,5%. Tātad izaugsme turpinās balstīties patēriņā, tomēr lielākais jautājums skar ES fondu apguvi. Kapitāla izdevumu aktivitāte, kas līdz šim ir bijusi samērā gausa, palielināsies vien nedaudz. To joprojām kavēs ģeopolitiskā nenoteiktība un pārliecības trūkums par izaugsmes noturību. Sekmīga ES fondu apguve ļaus uzlabot investīciju aktivitāti, kā dēļ kavēšanās nozīmē zemāku ekonomisko aktivitāti. Pieticīgais eksporta veikums nostiprināsies ļoti pakāpeniski, jo uzlabosies pieprasījums eirozonā un Skandināvijas valstīs, kas Baltijas valstīm ir nozīmīgi tirgi. Jau vērojamā eksporta diversifikācija turpināsies, kam par iemeslu ir sarežģījumi Krievijas un ar to saistītajos tirgos. Tas nebūs ātrs process, kā dēļ izrāvieni eksporta apjomos nav sagaidāmi. Eksporta apjomus uzlabos graudu eksports. Jāpiezīmē, ka Krievijas un Ukrainas konflikta ietekme uz reģiona ekonomiskajām attiecībām un attiecīgi uz ekonomisko noskaņojumu būs ilgstoša. Tas tuvāko divu gadu laikā Latvijai ierobežos iespējas sasniegt savu potenciālo izaugsmi.