Taču gada izteiksmē rūpniecības apjomi ir par 1.9% lielāki, ko galvenokārt noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomu kāpums par 6.7%. To lielā mērā noteica tas, ka šogad janvāris izrādījās daudz aukstāks un bija nepieciešams saražot vairāk siltuma, portālam Diena.lv norādīja SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka apstrādes rūpniecības apjomi tikmēr saglabājās iepriekšējā gada līmenī.
Janvārī lielākais pieaugums apstrādes rūpniecībā bija pārtikas produktu ražošanā (+10.2%), mēbeļu un elektrisko iekārtu ražošanā - attiecīgi par 12.8% un 22.2%. Tajā pašā laikā ražošanas apjomi kritās koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (-6%), iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (-39.2%), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (-9.8%), farmācijā un ķīmiskajā rūpniecībā - attiecīgi par 9.3% un 6.7%.
Janvāra dati liek uzdot jautājumu par to, vai rūpniecības nozares, īpaši turot fokusā apstrādes rūpniecību, izaugsme ir sākusi buksēt, vai tomēr tā ir īslaicīga parādība. Pērnais gads rūpniecībā bija ļoti veiksmīgs, jo tika sasniegti jauni izlaides rekordi. Turklāt tas notika par spīti tam, ka gada otrajā pusē tika novērota izteikta globālo ekonomisko apstākļu pasliktināšanās un reģionā bija vērojams izteikts rūpnieciskās aktivitātes kritums, norāda ekonomists.
Tas ļāva prognozēt, ka uzņēmēji aktīvi izmanto radušās priekšrocības konkurētspējā un rod iespēju ieiet jaunos tirgos. Tādēļ, visticamāk, ka nozares attīstība turpināsies arī šogad, tomēr lēnākos tempos. Apjomu pieaugumu būs grūtāk panākt jau sasniegto apjomu dēļ, kā arī starp nozarēm būs vērojamas atšķirīgas tendences. Izaugsme saskarsies ar grūtībām, ko rada vājais pieprasījums un joprojām augstā nenoteiktība, kā arī jautājums par ražojošo jaudu attīstību, uzsver Gašpuitis.
Visticamāk, ka ar labu veikumu turpinās priecēt pārtikas rūpniecība, kam ir labvēlīgas attīstības iespējas Austrumu virzienā. Pirmkārt jau Krievijas, kur vērojams straujš pārtikas cenu kāpums un salīdzinoši labvēlīgas tendences ekonomikā. Arī dalība PTO varētu veicināt abpusējo tirdzniecību. Jau vidējā termiņā rūpniecības un visas ekonomikas attīstības riski saistās ar elektroenerģijas cenas pieauguma ietekmi uz konkurētspēju, kā dēļ jau šobrīd uzņēmēji spiesti vērtēt to, vai nav nepieciešams pārskatīt un atlikt investīcijas.