26. aprīlī 10:00 Lielā talka sāksies Mārtiņa kapos, kas ir vieni no vecākajiem Rīgā – ierīkoti 1773. gadā. Sākotnēji tie bija Jāņa draudzes pārziņā, bet kad tika uzcelta Mārtiņa baznīca, 1852.gadā pārgāja jaunās draudzes rokās. 1951.gadā, kapi tika slēgti apbedījumiem. Mārtiņa kapi ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tajos atdusas vairāki izcili latvieši – komponists Emīls Dārziņš, pirmais latviešu žurnālists Ansis Leitāns, ārsts un farmaceits Dāvids Hieronīms Grindelis, ir saglabājusies viņa vectēva mastu šķirotāja Miķeļa Grindeļa 1786.gadā celtā kapliča. Atdusas arī vēsturē vēl maz pētīts turīgs latvietis Jānis Šteinhaumers, kurš viens no pirmajiem deva brīvību saviem dzimtcilvēkiem, atvēra latviešu skolu, pirmais publiski svinēja Jāņus, uz kuriem vācu pārvaldība skatījās greizi, kā arī tiesājās ar Rīgas rāti par latviešu tiesībām.
Diemžēl daudzas no kapu vietām ir aizaugušas, vairāki krusti nolauzti, tātad laika zobs un vandāļi savu ir paveikuši. Kopā ar domubiedriem Mārtiņa kapos esmu atjaunojis desmit pieminekļus, tomēr darāmā vēl daudz. Svarīgi, lai arī Rīgas pašvaldības atbildīgie dienesti vairāk iesaistītos kapu sakārtošanā. Tāpat aktīvāki varētu būt piederīgie. Diemžēl bieži radinieki otrajā vai trešajā paaudzē pakāpeniski aizmirst savu senču kapu vietas un reti tās sakopj. Šādā situācijā noderīga būtu kārtība, kurā tuvinieki varētu slēgt līgumu ar kapsētas vadību par konkrētu kapu apkopšanu. Tas dotu papildus ieņēmumus kapiem, ko varētu izmantot, piemēram, koplietošanas ceļu, žogu, vārtu sakārtošanai. Tāda iespēja bija vēl salīdzinoši nesen, tomēr šobrīd ir atcelta, un kapu administrācija šādus darbus neorganizē. Ne mazāk svarīgi ir vairāk rūpēties par drošību kapos, jo tas ir viens no iemesliem, kas tuviniekus attur biežāk apmeklēt kapus. Kā Rīgas domes deputāts jau vairākkārt esmu sniedzis priekšlikumu budžetā, palielināt finansējumu kapu drošībai, diemžēl vienmēr šis priekšlikums ticis noraidīts.
Cita kapu sakopšanas talka sāksies 1. maijā 10:00 senākajā Rīgas kapsētā - Torņakalna kapos. Par Jāņa draudzes kapsētu tie kļuva tālajā 1769. gadā, bet jau pirms tam rakstos bija pazīstami kā Daugavas pārcēlāju un zvejnieku kapi.
Arī tie ir nozīmīga Latvijas vēstures daļa, kas vēl aptuveni pirms pieciem gadiem bija gandrīz pilnībā sabrukusi, tomēr pateicoties aktīvu savas zemes patriotu darbam, šobrīd jau atjaunoti 79 pieminekļi un darbs turpinās.
Tur atdusas pirmais latviešu mīlas dzejnieks Mārtiņš Lapa, pirmais latviešu teātra kritiķis Esenberģu Jānis, iespējams, pirmā latviešu sieviete ārste Marija Vecrumba, kas gāja bojā cīņā pret Bermonta karaspēku pie Jelgavas 1919. gada 21. martā, Tehniskās universitātes profesors Segals, gleznotājs Jēkabs Kazāks, skolotāja un mecenāte Natālija Draudziņa – šie un daudzi citi slaveni Latvijas iedzīvotāji ir apglabāti Torņakalna kapos, kas ir vecākie Rīgā.
1.maija talkas Torņakalna kapos ir jau tradīcija, svarīgi būtu, lai talkas visos Latvijas kapos par tādu kļūtu. Latvijas kapsētās atdusas vēl daudz cilvēku, kuru ieguldījums valsts attīstībā nav pietiekami izzināts. Sakopsim kapus, tātad arī mūsu vēsturi!