Banku manipulācijas ar Libor indeksu Anglijā uzskatāmi parādīja, ka patiesībā tā ir fikcija. Kas nopietni var noticēt, ka šodien no rīta objektīvi ir vieni valūtas kursi, bet vakarā citi. Pasaulē nav pamatotas metodes tā noteikšanai. Tik nelielas valstis kā Latvija, to nekādi nevar ietekmēt. Eiropas perifērijas valstu ekonomiku bēdīgajam stāvoklim nebija un nav nekāda sakara ar eiro un eirozonu. Šīm valstīm arī līdz iestāšanās eirozonā bija lieli budžeta deficīti un milzīgi parādi attiecībā pret IKP. Eiro nav iemesls, ja tie vēl ir palielinājušies, bet gan finanšu krīze.
Piemēram:
valsts budžeta deficīts % pret IKP valsts parāds % pret IKP
2011. g. 2005. g. 2012. g. okt. 2009. g.
Īrija - 11,5 - 1,0 116 65
Grieķija - 10,5 - 4,5 171 127
Spānija - 9,2 + 1,1 ! 91 53
Portugāle - 9,1 - 6,0 119 83
Vācija - 3,3 - 3,3 78 74
Kam reālas ekonomikas nebija, tas arī cieta. Reālās ekonomikas % Grieķijā IKP ? 14 %, bet Vācijā 55 %.
Salīdzināsim vidējās mēnešalgas neto.
2010. g.
Īrija - 2579 EUR
Grieķija - 1285 EUR
Spānija - 1596 EUR
Portugāle - 1127 EUR
Šodien Latvijā vidējā mēnešalga neto ir 3 reizes zemāka nekā Grieķijā vai Portugālē!
No kā mums baidīties? Sliktāk būt nevar. Ko baidāmies pazaudēt? Patstāvību - to atdevām brīvprātīgi. Spēju veidot patstāvīgu monetāro politiku - to nekam neesam darījuši, nav iespējams - neļaus. Nesaprotami, par ko mēs raudam. Bet reāls ieguvums ir - beidzot tiksim vaļā no paaugstinātā kursa lata, un bez devalvācijas. Mūsu lats ir augstāka kursa par litu un bijušo Igaunijas kronu. Kur no šīm valstīm plūda eksports? Pie mums, un investīcijas arī. Cenām ir ne tikai materiāls, bet arī psiholoģisks pamats. Mūsu cenas eiro piesaistīs daudzus biznesmeņus piegādātājus, jo šeit tās būs augstākas nekā pie viņiem. Cenas pakāpeniski izlīdzināsies, pieaugt tās nekādi nevar. Tas, kas pie mums latos, daudzās valstīs ir eiro. Mūsu gadījums nelīdzinās Vācijas un Igaunijas, kur viņu valūta bija pazemināta, tādēļ viņiem cenu izlīdzināšanās notika pieauguma virzienā. Tirgus pats to noregulē.
Es neminu citus ieguvumu pozīcijas, to jau izdarījušas valdība un Latvijas Banka.
Naivi domāt, ka atšķirīgie dzīves līmeņi dažādās valstīs atkarājas no valūtas. Visa pamatā ir reālās ekonomikas procents valsts IKP, jo tikai reālā ekonomika dod pievienoto produktu un veido valsts budžetu. Tur, kur šis % ir zems, kā Latvijā ap 11%, nav budžeta. Viss mūsu budžets pamatā veidojas no trīs nodokļiem: iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālā un PVN. Vēl jāpiebilst, ka 40 % nodokļu vispār netiek iekasēts, t. i. apmēram 800 milj. Ls, skaidrs, kāpēc naudas nekam nepietiek.
Valdība tādēļ šaudās šurpu turpu - sola atvieglot nodokļu slogu, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, vai arī saskaņā ar starptautisko organizāciju aizrādījumiem pacelt neapliekamo minimumu.
No tā nekas nesanāks, vainot eiro mūsu nebūšanās ir nenopietni. Eiro nav vainojams.