To daru, lai nepieļautu publiskus argumentus par to, ka vainojams pats jumts vai vispār zemes seismiskās svārstības, vai vēl kādas tikpat lielas muļķības. Līdzīga bezjēdzīga, bet vienlaikus it kā ticama argumentācija faktiski tika izmantota arī Talsu traģēdijas atbildētāju aizstāvībai.
Tātad juridiski šajā lietā jāņem vērā sekojošais:
Mana pozīcija Talsu traģēdijas lietā bija tāda, ka vispārīgie juridiskie principi pieprasa, ka visas, pilnīgi visas tiesības un pienākumi ir jāizpilda labā ticībā (laba ticība ir viena no juridiskās zinātnes pamatu pamata ģenerālklauzulām). Turklāt juridiskie pamatprincipi pieprasa, ka katram savas tiesības un pienākumi jāizlieto ar krietna saimnieka rūpību.
Tādēļ jebkura attaisnošanās ka 1) būvatļaujas iedotas likumīgi; 2) ka sabiedrisku telpu ekspluatācija ir normāla prakse un ir pieļaujama rīcība apjomīgu būvdarbu veikšanas gadījumā; 3) ka cilvēkus no sabiedriskām telpām, kur var iestāties haoss nevajag evakuēt pie jebkurām aizdomām par cilvēku drošību, ir pretrunā veselajam saprātam, loģikai, dzīvē gūtajiem novērojumiem un secīgi arī tamdēļ manis iepriekš nosauktajiem juridiskajiem pamatprincipiem.
Tas, savukārt, nozīmē, ka, lai cik precīzi būtu ievēroti attiecīgās jomas formulāri, pašos pamatos ir pārkāpti manis nosauktie juridiskie pamatprincipi.
Savukārt, pārkāpjot šos juridiskos pamatprincipus, nav izšķirošas nozīmes, cik precīzi ievēroti specifiskie attiecīgās jomas formulāri, jo pārkāpumu noskaidrošana pēdējos ir tikai tamdēļ, lai izvērtētu atbildību pastiprinošos vai mīkstinošos apstākļus. Pašu atbildību kā tādu tas neatceļ.
Tādēļ minimālais atbildīgo personu loks ir šāds:
1) Būvvalde - jo izdeva būvatļaujas pretēji jebkurām saprāta pazīmēm, ļaujot veikt celtniecības darbus un vienlaikus neaizliedzot telpu ekspluatāciju;
2) Maxima - jo pretēji jebkādām krietna un rūpīga saimnieka pazīmēm izmantoja telpas, kamēr virs tām notiek būvniecības darbi. Tātad pārmērīgi riskējot ar cilvēku dzīvībām un veselību. Maxima ir atbildīga arī par to, ka cilvēkus, pretēji jebkādām krietna un rūpīga saimnieka pazīmēm - neevakuēja trauksmes gadījumā.
3) ēkas īpašnieks - jo pretēji jebkādām krietna un rūpīga saimnieka pazīmēm pieļāva Maximai izmantot telpas, kamēr notiek būvdarbi.
Protams, šeit nav izsmeļošs atbildīgo loks, jo sava daļa atbildības ir gan celtniekiem, gan projektētājiem, gan citiem procesā iesaistītajiem, bet vēlējos tikai norādīt uz kādu sākotnējo pieturas punktu, lai izslēgtu publiskajā telpā visas tās muļķības un demagoģiju, ka neviens nav atbildīgs.
Ar šo es vēlējos arī populārā valodā paskaidrot, ka atbildīgās personas nav jāmeklē gadiem ilgstošās ekspertīzēs, tās ir acīmredzamas jau šobrīd. Tikai jābūt drosmīgiem to pateikt skaļi.