Vērtējot kohēzijas finansējumu, viņš norādīja, ka, rēķinot faktiskajās šī gada cenās, Latvija iegūs 4,77 miljardus eiro (3,35 miljardi latu), kas ir vairāk nekā bija, bet budžetu apsprieda un salīdzināja 2011.gada cenās, iegūstot 4,23 miljardus eiro (1,71 miljardu latu), un tas savukārt ir mazāk. Kopējais samazinājums kohēzijai, pēc viņa vārdiem, bija gandrīz 11%, bet Latvijai samazinājums ir mazāks nekā citiem.
Godmanis atzina, ka "tas nav mūsu sapņu variants" un labākais, par ko cīnījāmies, jo vēlme bija saņemt tikpat daudz, cik līdz šim. Tomēr, viņaprāt, varēja būt arī sliktāk, ja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs pēdējā samazinājumā būtu "aizticis" kohēziju un tiešmaksājumus. Arī tad, ja saņemam mazāk, jākoncentrējas uz efektīvāku fondu apgūšanu, norādīja Eiropas Parlamenta deputāts.
Runājot par tiešmaksājumiem, viņš norādīja, ka visai Eiropas Savienībai (ES) paredzēts samazinājums par 17%, un uz šī fona palielinājums līdz 196 eiro (138 latiem) par hektāru izskatās pozitīvi. Viņš norādīja, ka mūsu palielinājums notiek uz citu samazinājuma rēķina.
Godmanis arī uzsvēra, ka Latvijas prasībās runa ir nevis par to, lai iegūtu šādu palielinājumu uzreiz no 2014.gada, bet gan par līmeņa izlīdzināšanos ar citiem, jo Latvijai joprojām sanāk aizkavējums. "Sliktākais lauksaimniecībā ir tas, ka neizdodas noķert citus," teica deputāts.
Viņš vērtēja, ka būs iespēja tiešmaksājumiem novirzīt 10%-15% jeb aptuveni 100-150 miljonus eiro (70-105 miljonus latu) no lauku attīstības programmas, taču jārēķinās, ka to izmantos arī citas valstis, kurām samazināts finansējums, mēģinot to kompensēt. Tas savukārt neļaus izlīdzināt līmeni.
"Lauksaimniecībā sarūgtinājums ir nopietns," atzina Godmanis.
Viņš arī vērtēja, ka tiešmaksājumu apjomu svarīgi palielināt pakāpeniski, kā arī svarīgi, lai Latvijas valdība pieņem pareizu lēmumu par modulāciju, proti, līdzekļu novirzīšanu tiešmaksājumiem. Viņš arī atgādināja, ka lauku attīstības programma paredz līdzfinansējumu no lauksaimniekiem.
Politiķis uzsvēra, ka ES budžeta "apgriezējiem" pastāvīgi būtu jāatgādina divi jautājumi, uz kuriem viņi nespēj atbildēt. Pirmkārt, uz kā pamatojas Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona prasība samazināt budžetu ar 100 miljardiem eiro (70 miljardiem latu). Pēc Godmaņa vērtētā, samazinājumam nav nekāda pamatojuma un vēlme ir emocionāla. Otrkārt, visām valstīm, kas prasīja budžeta samazinājumu un "dziedāja", ka krīzē tas jāsamazina, budžeta izdevumu daļā absolūtajos skaitļos nekāda samazinājuma nav bijis. Turpretī Latvija un Igaunija spējušas to izdarīt. Tā ir politiska retorika, kurai nav sociālekonomiska pamata, sprieda Godmanis.
Runājot par ES daudzgadu budžeta izskatīšanu Eiropas Parlamentā, Godmanis pauda viedokli, ka vispirms nepieciešams savā starpā konsultēties Latvijas deputātiem, tad Baltijas valstu deputātiem un tad zināmā mērā ieņemt līdzīgu pozīciju ar mūsu valdībām. Tad arī varētu pieņemt lēmumu, vai atbalstīt budžetu, vai arī uzlikt veto. Šodien viņš par to vēl nevarēja sniegt skaidru atbildi.
Godmanis teica, ka Eiropas Parlaments nevar neko mainīt budžetā.
Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā kohēzijas finansējums Latvijai būs 4,77 miljardi eiro (3,35 miljardi latu) tekošajās cenās un 4,23 miljardi eiro (1,71 miljards latu) 2011.gada fiksētajās cenās. Lauksaimniecības tiešmaksājumos pieejamais finansējums ir 1,72 miljardi eiro (1,21 miljards latu) tekošajās cenās un 1,51 miljards eiro (1,06 miljardi latu) 2011.gada salīdzināmajās cenās. Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu). Daļu līdzekļu varēs izmaksāt kā tiešmaksājumus.