ASV ietekme mūsu valsts politiskajā dzīvē ir ilgstoša, dominējoša, stabila, visaptveroša un, kā teikt – pati par sevi saprotama, attiecīgi atsevišķu personāliju pārbīdes Baltajā namā nerada pat vētru tējas glāzē Daugavas krastos. Vēl jo vairāk, sen ar politiku saistītiem cilvēkiem zināms, ka ne jau ASV prezidents vai viceprezidents nosaka šīs valsts ār un iekšpolitikas virzienus, vektorus un leņķus.Citiem vārdiem sakot, Latvijas politiskais klimats paliktu bez izmaiņām, ja par ASV prezidentu tiktu ievēlēts Baraka Obamas kāmis vai Mita Romnija papagailis.
Daudz nopietnāks notikums, bet faktiski neaprakstīts Latvijas presē, norisinājās Ķīnas Tautas Republikā, kur 8. novembrī sākās Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Ja ņemam vērā, ka pēc dažu vadošo ekspertu prognozēm jau šajā desmitgadē Ķīna kļūs par pasaules varenāko ekonomiku un lielvalsti, bet Ķīnas Komunistiskajā partijā ir 82 miljoni biedru, kas jau šodien ir lielākais politiskais spēks pasaulē, tad komentāri lieki. Atliek vien piebilst, ka Ķīnai pieder vairāk kā 25% ASV federālā parāda, kas situāciju rada divreiz neviennozīmīgu Latvijai, kas skatās mutē onkulim Semam, bet netieši atbalsta Tibetas seperātistus cīņā ar oficiālo Pekinu.
Zināms, ka nekas nav mūžīgs, arī – Latvijas valdības. Cik ilgi atlicis dzīvot kārtējai premjera V.Dombrovska vadītai valdībai? Atbilstoši labāko valsts polittehnoloģiju kritērijiem, valdība krīt, ja aizkulisēs izveidota jauna. Cik šobrīd reāla ir šādas valdības izveide? Svarīgu lomu valdību nomaiņā aizkadrā spēlē Latvijas mentorvalstu, pirmkārt – ASV vēstniecību viedoklis un nostāja.
Var droši teikt, ka valdība, kas tika veidota kā tiesiskuma garants, kļuvusi par absolūtu rekordisti likumu brīvas interpretācijas sfērā. Valdība , kuras pamatmērķis bija cīņa pret tā dēvēto valsts nozagšanu, atbalstījusi neatkarīgās Latvijas vēsturē grandiozāko korupcijas shēmu praktisku īstenošanu, ko vērtas ir mahinācijas ar Krājbanku, airBaltic, fotoradariem, TV stacijas iegādi utt.? Šeit jebkuras iepriekšējo “oligarhu” darbības izskatās kā bērna šļupsti. Pilnībā ignorējot labas pārvaldes principus, pieaudzinātas bezjēdzīgi augsti apmaksātas un no praktiskā viedokļa nevajadzīgas štatu vietas neskaitāmās ministriju struktūrās, kurās bezkonkursu kārtībā sasēdināti savi čomi no partiju vidus vai radinieki.
Atsevišķi skatāms jautājums par CVK darbībām sakarā ar referendumu par pilsonības likuma izmaiņām. Pat pēdējam Gaujas rudam zaķim skaidrs, ka uz it kā neatkarīgu institūciju – CVK no koalīcijas valdības puses ir ticis veikts bezprecendenta spiediens, samīdot kājām elementārās cilvēku un pilsoņu konstitucionālās tiesības. Kas jauns Latvijas vēsturē ir Vienotības iniciatīvas par administratīvo teritoriju un pilsētu domju atlaišanu ar viena ministra rīkojumu. Mēs varam spriest – pilsonības referendums vai atsevišķi domju priekšsēdētāji ir labi, vai slikti, bet pēdējā laikā notiekošais stipri sāk atgādināt Latīņamerikas huntu vai nacistu diktatūru metodes “kārtības” ieviešanai.
ASV prezidenta vēlēšanu dienā, kā likums, tās vēstnieki rezidējošās valstīs iepazīstina ar īsu iespējamo nākamās valdības kursu. Kā vienmēr, uzsverot ASV – Latvijas attiecību siltuma nemainību, šoreiz Marks Pekala savu uzstāšanos pabeidza ar, citēju “...neuzskata, ka Latvija ir pilnībā izkļuvusi no krīzes ...” Tā diplomātiskā valodā, kuras īstenais tulkojums ir aptuveni šāds – zēni, jūs neesat attaisnojuši mūsu cerības !
Ekselenti vērti ir ministres Viņķeles izteicieni, veltīti padomju laiku pensionāriem. Žēl, ka ministre, pie neiedomājama līmeņa cinisma, aizmirsa pateikt, cik padomju laikā radīto darba augļu un pievienoto vērtību vēl šobrīd atrodas Latvijas tautsaimniecības ekonomiskajā apritē vai vienkārši bezproblemātiski tika nozagti privatizācijas gados!
Graudiņ, Jums Ļeņins vēl mūžam dzīv
efb
LP