Grigule vēlas, lai kā negrozāmi tiek noteikti panti par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, Latvijas teritorijas nedalāmību un suverenitāti.
"Satversmes tiesa ir pasludinājusi spriedumu - referendumu par izmaiņām Satversmē neapturēt. Esmu priecīga, ka beidzot ir pieņemts lēmums un tālākais ceļš ir skaidrs. Mēs visi iesim 18. februārī uz referendumu un balsosim pret krievu valodu kā otru Latvijas valsts valodu," uzver politiķe, piebilzdama, ka tautas nobalsošanā ir svarīga pārliecinoša uzvara.
Kad kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Grigule iesniedza pieteikumu Satversmes tiesai (ST) par referenduma apturēšanu, viņa uzskatīja, ka ir jāizmanto jebkuri līdzekļi, lai izbeigtu šo "absurdo procesu". Viņa gan labi saprot, ka gan referenduma apturēšana tiesas ceļā, gan pats referendums var neatrisināt pilnībā jautājumu, kas "satrauc katru latvieti". Pirmajā gadījumā būtu iespējamas pārsūdzības, dažādas interpretācijas, bet otrajā gadījumā "rindā jau stājas jaunu, ne mazāk absurdu referendumu ierosinātāji".
"Šobrīd, kad situācija ir skaidra, vissvarīgākais ir referendumā savākt maksimāli daudz balsu pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Tik daudz balsu, lai atbilde visiem provokatoriem būtu viennozīmīga un nepārprotama. Mana visdziļākā pārliecība ir, ka referendumus par Latvijas kā nacionālas valsts pamatu pamatiem nedrīkst rosināt, tādi turpmāk nedrīkst būt," uzsver deputāte.
Viņa uzskata, ka "neizlēmība un viltus demokrātija jau mūs ir novedusi pie šodienas bīstamās robežas". Viņa piekrīt viedoklim, ka vajadzēja ātri un izlēmīgi rīkoties jau toreiz, kad tikai sākās runas par parakstu vākšanu otras valsts valodas atbalstam un Satversmes mainīšanai. "Bet šodien mēs varam tikai mācīties no kļūdām un maksimāli ātri izbeigt šo nebeidzamo jezgu," akcentē Grigule.
Kā ziņots, Grigule bija vienīgā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāte, kura parakstīja vairāku deputātu iesniegumu ST par referenduma iespējamo antikonstitucionalitāti.
ZZS rosinājusi grozījumus Latvijas Satversmes 73.pantā, kas noteiktu, ka tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus.
Kā ziņots, ST šodien pieņēma izskatīšanai Saeimas deputātu iesniegto pieteikumu, kurā apstrīdēts referendums par krievu valodas statusu, bet 18.februārī plānotā referenduma norisi neapturēja.
Tādējādi februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.