"Krievi līdz referendumam domāja, ka latvieši varbūt ir tādi mieramikas, kas visu pieļaus un piecietīs, bet tagad viņi ir sapratuši, ka tā tas nebūs. Mums savukārt ir jāatsakās no maldiem, ka ir iespējams krievus padarīt par latviešiem," sacīja A.Grūtups.
"Krievi ir varena un liela nācija. Tā ir tauta, kas izveidoja impēriju. Tā ir tauta, kas ir nodarbojusies ar kolonizāciju. Tā ir tauta, kas uzskata, ka tai ir daudz bagātāka vēsture nekā latviešiem, daudz vairāk tradīciju, intelektuāļu. Tas būtu tāpat, ja mēs 1938. gadā izvirzītu lozungu integrēt Baltijas vācu aristokrātiju, kas uzskatīja, ka viņi taču ir bagātāki - intelektuāli - nekā latvieši. Diez vai mums tas izdotos. Krievi ir jāiedala vairākās daļās. Tie ir vecticībnieki, kuri neienāca Latvijā ar ieročiem rokās, daudzi no viņiem ir Latvijas patrioti. Jāvēršas pie baltkrieviem, jo baltkrievi ir mums radniecīga tauta. Jāpasaka skaidri un gaiši, ka bez lietuviešiem ir vēl viena tauta, kas mums ir radniecīga, un tie ir baltkrievi. Baltkrieviem nav lielkrievu šovinisma. Mums ir jāvēršas pie ukraiņiem, kas ir Ukrainas patrioti un ļoti nacionāli cilvēki. Savukārt pret šovinistiem ir tikai vienas zāles - gādāt darbu. Gādāt, lai rūpniecība atjaunojas, lai viņi var strādāt pie konveijeriem un rasējamiem dēļiem un nest Latvijai vismaz tādu labumu. Jo pārtaisīt lielas un varenas tautas pārstāvi par latvieti - baidos, ka tas nav izpildāms mērķis. Tad ir jāmainās pašam latvietim - jākļūst tādam, lai krievs tevi ciena," sacīja A.Grūtups.
Jautāts, vai pienāks tāds laiks, kad latvieši un krievi Latvijā viens otru uzskatīs par brāļiem, A.Grūtups pieļauj, ka "tāda situācija varētu rasties, ja mēs, karojot kopā vienā pusē, kopīgi izlietu asinis, tad jā". "Kā tas bija Pirmajā pasaules karā, kad latviešu strēlnieki bija krievu 12. armijas sastāvā un tika atzīti par labiem karotājiem. Ja Latvijā masveidā parādītos nekristiešu nāciju pārstāvji, tas arī varētu tuvināt latviešus un krievus - mēs tomēr te esam vietējie, no bērnības blakus mājās dzīvojam. Bet es negribētu piedzīvot tādus laikus - solidaritāti par tādu cenu nevajag. Es tomēr ceru uz kaut kādu vēsturisku brīnumu un saprāta uzvaru. Mums ir jātiek galā ar savām problēmām, ja ne - mēs, latvieši, šajā gadsimtā noiesim no vēstures skatuves. Krišjānis Valdemārs esot teicis, ka latviešu nācijai ir doti 200 gadi - tie beidzas 2042. gadā, ja nešaubos. Vai nu mēs saņemamies, vai noejam no vēstures skatuves. Redzot pēdējo gadu tendences, es par Krišjāņa Valdemāra nosaukto gadu kļūstu aizvien bažīgāks."
Pilnu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas numurā!