Atbildot uz jautājumu par vēsturiskās izpratnes plaisām, LTV raidījumā Rīta panorāma pētnieks norādīja, ka plaisa sabiedrībā nav liela, bet gan "politiskā elite, kurai pietrūkst politiskās gribas sākt diskusiju par vēsturi, ir lielākā problēma". Politiskais kapitāls esot visvieglāk iegūstams izmantojot pagājušā gadsimta traumas.
Viņš norādīja, ka šāda rīcība ir bezatbildīga un liecina par politiķu nespēju "ievadīt jaunas tēmas". Hanovs piebilda, ka pašiem vēlētājiem arī jāseko līdzi šīm tēmām.
Pētnieks norādīja, ka diskusija par vēstures skaidrojumiem nav apdraudējums, jo loti daudzi cilvēki sāk saprast, ka Otrais pasaules karš mūs vieno "kā katastrofa".
Otrdien plkst.18 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks saruna Trauma, atmiņa un nākotne, kurā piedalīsies Eiropas atmiņas kultūras un atmiņas politikas teorētiķi, aģentūru LETA informēja Gētes institūta projekta koordinatore Kristīne Kļaustiņa. Sarunā piedalīsies Konstances Universitātes profesors Aleidu Asmani no Vācijas, politiķis un publicists Dainis Īvāns un komunikācijas zinātņu doktore Olga Procevska, ziņo aģentūra LETA.
Sarunas tēma būs 20.gadsimts, kad lielākā daļa Eiropas piedzīvoja jaunas sākotnes laikus, kā arī karus, holokaustu un politiskus satricinājumus, kas laupīja cilvēku dzīvības, izpostīja kultūras mantojumu, dzimtu vēsturi un dzīves pamatus. Atmiņai par šiem notikumiem un attieksmei pret šīm atmiņām Latvijā un Vācijā ir atšķirīga, bet ļoti būtiska nozīme.
Sarunā tās dalībnieki centīsies noskaidrot, kuras atmiņas par 20.gadsimta notikumiem sabiedrību šķeļ, kuras vieno, kā arī citus jautājumus.
Diskusijas moderatori būs Gustavs Strenga un Deniss Hanovs. Pasākums notiks latviešu un vācu valodā ar sinhrono tulkojumu.
Pasākumu rīko Gētes institūts un LNB sadarbībā ar Žaņa Lipkes memoriālu, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultāti, Ģertrūdes ielas teātri un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtu. Pasākums tiek īstenots ar Vācijas Ārlietu ministrijas atbalstu.
precizēta 3.rindkopa