Ilsteris: Galvenā prokuratūras problēma ir efektivitāte

Savukārt prokuratūras neefektivitātes cēlonis ir prokuroru iebiedēšanas sistēma, ka, ja Tev būs viens vai divi attaisnotie, tad būs atestācijas komisija un smagas represijas līdz pat izmešanai no prokuratūras. Jebkura lieta, kas tiek iztiesāta ir potenciāls risks ka tā var tikt zaudēta. Tāpēc prokurors, kā prātīgs cilvēks, lai pasargātu sevi no liekiem riskiem labāk uz tiesu nemaz neiet un par valsts interesēm necīnās. Viņam ir divi varianti, vai nu lietā ir vainīgā atzīšanās un ir iespējams vienoties par sodu, ko pēc tam apstiprina tiesa, vai nu norakt lietu ar neloģiskiem un neizpildāmiem norādījumiem jau pirmstiesas izmeklēšanā. Jāapbrīno tos prokurorus, kas uzdrošinās vispār iet uz tiesām, viņiem šādā sistēmā medaļa par varonību jāpiešķir. Bet, ja viņš iet uz tiesu situācijā, kad lietā nav vainīgā atzīšanās, tad viņš vispār ir nacionālais varonis, jo neviens prātīgs cilvēks tā nedarītu sakarā ar augstāk minētajiem attaisnošanas riskiem. Tāpēc šobrīd tiesu sistēma dod ārā attiecīgus rezultātus - par zapts burku zādzībām reāls cietumsods, bet par sarežģītām krāpšanām, nodokļu nemaksāšanām naudas sodi vai piespiedu darbs. Valsts nozagšanas un daudzmiljonu afēru izmeklēšana nevienam pat sapņos nerādās. Tas vedina domāt uz slēptas tiesu sistēmas degradācijas politikas esamību valsts līmenī caur kadru politiku un iestāžu iekšējiem noteikumiem. Demotivēts un bailīgs prokurors tas ir politmafijas sapnis.