Ir meli, lieli meli un statistika jeb stāsts par Centrālo statistikas pārvaldi

zum saka:Valsts izdevumi no IKP ir sialtiks, kam nav patstāvīgas nozīmes. Mazākais valsts izdevumu procents no IKP, ko uzrāda SVF World Outlook, ir 8.5% Mjanmā, bet augstākais 127% Kiribati. Abos variantos par labklājības valsti runāt nebūtu pieklājīgi. Šķiet, ka Latvijas valsts izdevumu struktūru galvenokārt tomēr nosaka demogrāfija. Neizskatās, ka pensiju izmaksu var atlikt līdz labklājības radīšanai Tai pašā Zviedrijā iedzīvotāju procents virs 65 gadiem bija 11.8% no kopējā iedzīvotāju skaita 1960.g., kas pieauga līdz 17.9% 1990.gadā un un tad nostabilizējās; 2010.g. veco cilvēku īpatsvars bija 18.5%. Šķiet, ka korelācija ar valsts izdevumiem ir pietiekoši skaidra arī tur.

Kas Jūs esat, Aigar Āboliņ? Lasu un brīnos, kā ap tik necilu iestādi kā statistikas pārvalde Jums ir izdevies sacelt tādu jezgu, jo īpaši, ja Jūsu piesauktie fakti nav nekas jauns masu medijos. Ko tieši ar šo Jūs vēlaties panākt? (aizvainojums? varbūt tas 7 gadus nepieņemtais super-truper speciālists esat Jūs pats?) Bez pārmetumiem, lai dati atbilstu realitātei pašam jāpieliek pūles un jāsniedz realitātei atbilstoša informācija, nevis jāslēpj/jāslapstās un “gudri” jāspriedelē par lietām, kuras uz papīra izklāstat “viena tante teica” līmenī (taču piekrītu par nabadzību – statistikai savā mājas lapā vajadzēja paskaidrot, lai nemulsinātu lasītāju). Raksts mani nepārliecina, šķietami trūkst argumentu, viss jau kaut kur lasīts. Par Eurostat un CSP – metodoloģija jau viena un tā pati, vien Eurostat ir ES statistikas birojs, kas apkopo statistiku no visām dalībvalstīm. Statistikai te ir ko padomāt – jāuzlabo komunikācija, jāveic izskaidrošanas darbi ar datu lietotājiem un Jums iesaku, vairāk palasīt, kārtīgāk sagatavoties un tad startēt ar ko lasāmāku. Lai veicas!

Man tomēr prieks, ka Latvijā tik daudziem rūp statistika: gan datu kvalitāte, gan personāls, gan iestādes vadītāja! Žēl tikai tā neatlaidīgā cilvēka, kuru nepieņem darbā jau 7 gadus; ja pieņemtu, varbūt beidzot valstī mums būtu viena paraugiestāde?

Nu kā var it kā viens no lielākajiem Latvijas laikrakstiem publicēt pilnīgas muļkības!? Principā viedokli, kur redzams tikai tas, ka cilvēks kaut ko ir saputrojis. Ko mēs iegūstam no zināšanām, ka kaut kāds tur pamuļkis, kurš strādā Dienā īsti neko nezina par pieejamajiem statistikas datiem? No tā man būtu jāsāk pirkt tā lapele? Vājprātīga baurizācija. Skat. CSP skaidrojumu ieprieks

Viens no statistikas pamatprincipiem ir neintralitāte. Tā acīmredzot šeit tiek pārkāpta. Šķietami tiek noklusēts tas, kas kādam nav tīkams, un izcelts tas, kas tam ir pieņemamāks. Jebkura metodoloģija pēc Eirostat noteikumiem ir jānorāda kvalitātes dokumentācijā, kas izvietojama pirms (pirmajās lapās) jebkādas statistikas.

Par to, kā CSP darbiniekus pieņem, arī varētu dziedāt savu dziesmu.

Jebkura nopietna statistika uzrāda ne tikai laiku, kad tā veikta, bet arī leiku, vai laika periodu, kad ievākti dati, par kuriem izdota statistika. Tādēļ par novecojušas infoemācijas izmantošanu ir smiklīgi runāt.

Tas piemērs ar to cilvēku, kurš 7 gadus nevar dabūt darbu, kaut arī ir alba darba pieredze un izglītība tiešām visu izsaka.

Britu "The Telegraph" raksta par nabadzibas pieaugumu Spanija un to ka spani tagad ir tresie nabadzigakie aiz latviesiem un rumaniem: "After four years of hardship, poverty is more widespread, more intense, and more chronic" than at any time in recent memory, with a gap between rich and poor that "threatens to polarize society". The poverty rate has risen to 38% , the third worst in the EU after Romania and Latvia. Tad kads ir istais % Latvija? Un tikt salidzinatiem ar Rumaniju, brrr...