Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā raidījumam Dienas Rīts pirmdien atzina, ka Latvijā vajadzētu izvērtēt jauna HES būvniecību. Prezidents par jaunas HES būvniecību ieminējies, jo šāda iespēja minēta Ārvalstu investoru padomes sagatavotajās pamatnostādnēs, kuras nesenajā tikšanās laikā tika iesniegtas arī A. Bērziņam, portālam Diena.lv skaidroja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Dienas aptaujātie enerģētikas eksperti šādu ideju vērtē skeptiski, teju vienbalsīgi norādot – lemjot par šādu jautājumu, jāņem vērā ekonomisko ieguvumu un vides aspektu samērojamība. Lielākais vēl atlikušais Daugavas potenciāls atrodas aizsargājamā teritorijā – Daugavas loku dabas parki iekļauti Eiropas Savienības (ES) valstu kopīgi radītajā aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA 2000, tāpēc ir rūpīgi jāizvērtē, kuras vērtības ir svarīgākas, portālam Diena.lv skaidroja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Uzceļot jaunu HES, attiecīgajā vietā tiktu appludināti krasti un izmainīta ainava, izjaukts mikroklimats un, iespējams, tas pat draudētu ar kādu biotopu izzušanu, pieļāva J. Ozoliņš.
Viņaprāt, runa varētu būt tikai par kādiem pasākumiem ūdens regulēšanai, nevis enerģētikas projektiem, jo Daugavā ir problēmas ar ledus iešanu un plūdiem pavasaros. "Ja tiek veikti kādi pasākumi ūdens regulēšanai, piemēram, Jēkabpils un Pļaviņu aizsardzībai, tad tas drīzāk būtu sabiedrības aizsardzības projekts, nevis enerģētiskais projekts," sacīja J. Ozoliņš.
Piesardzīgi uz šādu ideju raugās arī Saeimas deputāts, bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Ivars Zariņš (SC). Viņš uzsver, ka šeit īpaši jāņem vērā vides aspekts un jāvērtē, ko sabiedrība no šāda projekta iegūtu un ko zaudētu. Deputāts arī uzskata, ka drīzāk būtu iespējams runāt par esošo HES efektīvāku izmantošanu un modernizēšanu, kā arī jaunu tehnoloģiju uzstādīšanu – tas, viņaprāt, varētu dot pienesumu ar daudz mazākiem kapitālieguldījumiem, turklāt šādi netiktu nodarīts kaitējums videi.
"Runājot par jaunu HES, ir jāskatās un jāvērtē konkrēti fakti, konkrēts priekšlikums. Ja tehnoloģijas attīstās, tad, iespējams, varētu rast risinājumu, kas būtu ekonomiski veiksmīgs un būtu arī vidi saudzējošs. Pašalaik man nav tādas informācijas, ka šādi risinājumi ir Latvijai pieejami," pauž I. Zariņš.
Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, kurš savulaik iestājās pret Daugavpils HES celšanu, runas par jauna HES iespējamo būvniecību sauc par vājprātu un uzsver: jau 1987. gadā pasaules līmeņa starptautiskā zinātnieku konferencē tika atzīts, ka uz Daugavas šādu staciju ir par daudz.
Viņš norāda, ka pēc Pļaviņu HES uzcelšanas Daugavā daudzkkārt kritusies vērtīgo zivju produkcija, turklāt tas esot tikai viens no zaudējumiem. "Citu zaudējumu ir vēl vairāk. Domāju, ka tur pat nav vērts runāt par šādiem paziņojumiem – tas ir neiespējami," uzskata D. Īvāns.
Jau kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, kā arī padomju gados Daugavā veikti izpētes darbi par iespējamo hidroelektrostaciju izbūvi. Konstatēts, ka HES būtu iespējams celt tikai divās vietās – pie Daugavpils (projekts iesākts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados un apturēts), kā arī pie Jēkabpils, portālam skaidroja Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.
Izpētes laikā tika konstatēts, ka Jēkabpils HES optimālā jauda būtu 30 MW, kas ir pārāk niecīgs devums Latvijas energoapgādes vajadzībām. Padomju laikā projektētā Daugavpils HES jauda bija ap 200 MW, taču tad saskaņā ar projektu būtu jāappludina plašas teritorijas ne tikai Latvijā, bet arī Baltkrievijā. Tā kā kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas appludināšana iespējama tikai mūsu valsts teritorijā, projektējamā Daugavpils HES jauda saruka līdz 100 MW, un tas ir par maz šāda mēroga projektam, skaidroja I. Bidere.