Ivars Prūsis: Nekavējoties jāatceļ autortiesības

Droši, vari kopēt, pārdot un savādāk izplatīt :)

Prūša kungs mūziku nekomponēs, to komponēs talantīgā Kobuļu Inesa, Aisha un pārējās šovu dīvas un prinči (kurus vārdus un ievērojamākos mākslas darbus nepārzinu). Toties, lai varētu aizpildīt lielveikalu skaņu telpu ar mākslinieku trokšņiem, jāmaksā surplus par katru datu nesēju. BTW . Vinsents nevienu savu gleznu neesot pārdevis, bet tas netraucē "mākslas mīļotājiem" un viņu mantiniekiem tirgoties ar tām par miljoniem, zagt un atkal pārdot.

Prūša kungs komponēt diemžēl neprot, tā ka nāksies to vien darīt talantīgajiem un dzīvot no koncertiem kā agrāk :)

Jā, jā... Krievijas Impērijas "pabiras" - latvieši un žīdi.

Ogogo, ja „primāts” izgāžas, vietā nāk „inteliģentais tips” :) Sarkano revolūciju neorganizēja pabiras, jo tā izdevās un tāpēc ka vietā tika izveidota pietiekami sakarīga sabiedriskā iekārta. Jā ne ideāla, jā ar trūkumiem, kā praksē redzējām – liktenīgiem trūkumiem, bet tomēr sakarīga, sakarīgāka par to kapitālisma modeli, kas pašreiz ir Latvijā un daudzās citās pasaules valstīs. Var autortiesības atcelt, tāpat kā var atcelt īpašumtiesības kā tādas, jo tas ir cilvēku mākslīgs izdomājums. Jau attiecībā uz fizisko mantību var pamatoti diskutēt par īpašumtiesību pamatotību, bet attiecībā uz informāciju īpašumtiesības ir pilnīgi nepamatotas. Vienīgais jēdzīgais pamatojums – autordarbu darītāju vajag uzturēt. Piekrītu, jautājums tikai kā. Kamēr alkatīgi idioti to lietu nepārspīlēja, varēja arī izmantot nepareizo principu nosakot „īpašumtiesības” uz informāciju, bet par cik kā rāda dzīve šis idiotisms un tumsonība strauji izplatās, tad šis princips ir jāatmet. Pašreiz ne jau autori vairāk tiek uzturēti, bet gan visādi liekēži un starpnieki – autortiesību turētāji. Par „viss pieder visiem”. Tā gan ir, gan nav. Problēma ir noteikt mērenu un saprātīgu līdzsvaru starp brīvi pieejamām vērtībām un vērtībām, kurās kaut kas ir jāiegulda. Ja dod ļaudīm kaut ko par velti pastāv risks ka viņi to nenovērtēs, pieradīs uzskatīs to pašu par sevi saprotamu un attiecīgi necienīgi pret to sāks izturēties, kas novedīs pie tā, ka par brīvu dodamais sāks trūkt. Šo parādību daļēji varēja novērot Padomju Savienībā un to bija iespējams sabrucināt tikai tāpēc, ka padomju cilvēki nenovērtēja padomju sasniegumus. Savukārt ja visam nosaka cenu un par brīvu neko nedod, tad ar laiku vieniem kļūst aizvien vairāk (un ne vienmēr tāpēc ka viņi būtu gudrāki, labāki, ražīgāki utt.), bet citiem vispār nekā (un atkal - ne vienmēr tāpēc ka viņi ir slaisti un neko neprot), sāk valdīt alkatība un viena cilvēku grupa atņem sastrādāto citiem. Un jo vairāk viņiem tas izdodas, jo vairāk gribas atņemt vēl, jo apetīte rodas ēdot, jo lielāks top nicinājums pret stulbo masu, stulbajiem un nicināmajiem lumpeņiem, bez kuriem tomēr kaut kā nevar. Pie tam „elitei” tak savā starpā arī jāpadižojas, tāpēc tēriņi ir lieli, ko no lumpeņiem jāizspiež. Tad nu lūk rezultāts tam ir tāds, ka lumpeņi to jūtot sāk sliktāk strādāt, nepakļauties un dumpoties, un kvalitāte visam zūd. To ar vēlīgu viņa majestātes Karalienes spēku gādīgu atbalstu nogulēja franču un krievu aristokrāti un to tagad iespējams mēģina nenogulēt finanšu oligarhija. Kad kvalitāte sāk zust, „aristokrāti” šo zudumu uz sevi un savām nevadītspējām un izdomas nabadzību neattiecina, pie visa vainīgi ir sliktie lumpeņi, kurus vajag žmiegt vēl vairāk. Otrā pusē ir cits viedoklis – atņemt visu visiem. Abi nav pareizi, bet atņemt visu visiem ir pareizāks, jo vadītājs ir primāri atbildīgs par neveiksmēm un tikai pēc tam vadāmais. Un tagad kā reiz pasaulē ir tāda situācija un attiecībā uz autortiesībām viennozīmīgi, tāpēc formula – atcelt autortiesības ir pareiza, pat, ja praksē tas izrādīsies tikai kā ievērojama autortiesību normu atslābināšana.

Problēma jau nav autortiesībās. Tās neatcels. Tauta jau šūmējas par kaut ko citu - par to, ka legāli nopirkt NAV iespējams, jo NAV naudas. Skolniekam kompis vajadzīgs? Vajadzīgs. Esat parēķinājis, cik izmaksā dzelži+softs? Un obligātais "apgreids" ik pa trijiem gadiem? Te daudziem ir problēmas lai nopirktu grāmatas ar darba burtnīcām. Vai vēstures skolotājam ir līdzekļi, lai legāli ierūpētu kādus 500 mūzikas diskus, katru pa kādiem 12 lašiem? Un kādas 300 grāmatas pa 8 lašiem? Ko šādā situācijā iesaka vēstures Skolotājs?

Sludinājums "Vecs, pensionēts skolotājs pret nelielu atlīdzību izvedīs no pacietības jebkuru iestādi pēc jūsu izvēles."

to Padumjā Latvija Šis konkrētais personāžs izskatās ka ir usā audzis, usā mūžu padzīvojis un ja tā tad viss kas ir sarkans tas ir pilnīgi nešķīsts :)