"Mani kā vadītāju interesē rezultāts, nosprausto mērķu sasniegšana. Un es galīgi neesmu pieredzējusi un gatava iesaistīties politiskajā spēlē. Biznesa pasaulē cilvēki no sākuma izpēta, analizē un tad runā. Politikā ir otrādi - visi kaut ko runā, pēc tam nolemj, ka vajag izpētīt problēmu," norāda Jaunzeme-Grende.
Kultūras ministres amatā Jaunzeme-Grende nākusi ar ļoti skaidru uzstādījumu, ka ministrs ir nozares stratēģis un finanšu vadītājs. Pēc viņas domām, kultūras nozarē 2012.gads ir beidzies ļoti labi. Tika pieņemts Nacionālais attīstības plāns (NAP), kas kultūrai ir ļoti labvēlīgs, ar konkrētu finansējumu, ar daudzām jaunām, inovatīvām idejām, kādas līdz šim nav bijušas.
Pirmo reizi ir izstrādāta Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) stratēģija 2012.-2015.gadam. Jau šogad ir būtiskas izmaiņas VKKF finansējuma sadalē, piemēram, tiek iedarbināta Nacionālās identitātes programma, Radošo industriju programma, Arhitektūras un dizaina eksporta programma, stāstīja ministre.
"Mēs esam strādājuši pie tā, lai 1.aprīlī pabeigtu kultūrpolitikas dokumentu "Radošā Latvija", kas būs nozīmīgākais valsts politikas dokuments kultūras nozarē no 2014. līdz 2020.gadam. Dokuments nepieciešams, lai noteiktu prioritātes un attīstības virzienus kultūras jomā, uzsverot kultūras radošā potenciāla ieguldījumu indivīda, sabiedrības un valsts ilgtspējīgā izaugsmē," pauda Jaunzeme-Grende.