Uz jautājumu, vai ir noskaidrots, kādēļ pirms gada 273 000 cilvēku atzina, ka viņiem nepieciešama otra valsts valoda, Ž. Jaunzeme-Grende atzina - ir darīts daudz, lai to uzzinātu. "Dzirdēju, ka mēs esam pārāk piekāpīgi valodu jautājumos; ka esam pārāk kautrīgi un nelepojamies ar savu valsti; ka mēs nevaram nosaukt savas vērtības, ka mēs viens otru graužam!" sacīja kultūras ministre.
Jautāta, kādi ir valsts instrumenti, lai "stiprinātu valsti", kultūras ministre atzina - strādāts pie Nacionālā attīstības plāna, paredzēta nauda Kultūras kanonam un projektam Skolas soma. "Tas nozīmē, ka visi skolēni saņems brīvbiļetes uz pasākumiem, kas stiprina nacionālo identitāti. Mums jāstrādā ar skolām, bērnudārziem, veidojot šo patriotismu, nacionālo identitāti, izmantojot visus resursus, no kuriem nozīmīga ir arī Nacionālā bibliotēka," laikrakstam sacīja Ž.Jaunzeme-Grende.
Vienlaikus gan ministre uzvēra - "jāsaprot, ka visi šie pasākumi būs īslaicīgs uzlabojums līdz brīdim, kamēr politiski tiks pieņemts lēmums par sistēmisku pāreju uz apmācību vienā – latviešu – valodā".
Jautāta, vai ministrijas paspārnē esošajā Nacionālajā integrācijas centrā notiek naudas apgrozīšana bez dziļa mērķa, Ž.Jaunzeme - Grende sacīja - tas nodibināts saskaņā ar Lisabonas līgumā ietvertajiem uzdevumiem. "Nacionālais integrācijas centrs ir nodibināts pagājušā gada sākumā, lai imigranti apgūtu Latvijas vērtības un latviešu valodu, bet neveidotu izolētas kopienas, kas vēl vairāk padziļinātu sabiedrības sašķeltību. Ja Kultūras ministrija neapgūtu šos valstij pieejamos ES līdzekļus, mēs noteikti saņemtu pārmetumus par bezdarbību," Latvijas Avīzei sacīja ministre.
"Ja jaunos imigrantus neuzrunāsim mēs, tad to izdarīs kāds cits. Jo ātrāk mēs uzrunājam šos cilvēkus, jo ātrāk mums ir iespēja viņiem izskaidrot valsts pamatvērtības, lai pēc gadiem nenonāktu līdzīgā situācijā kā šobrīd, kad mums tiek pārmests dialoga trūkums," uzsvēra ministre.