Jerohomovičs: Tumsa melodijas galā

Piekrītu abiem iepriekšējiem komentētājiem un vēl gribu piebilst, ka diemžēl skaņas kvalitāte bija tik briesmīga, ka vēlējos, kaut nebūtu turp nākusi... Bet paldies Čilli, Streičai, Upmanei, Fominam, Balcerim un Bērziņam!

Autors tikai aizmirsa piebilst,ka grupas Tumsa dalībnieki VISPĀR tika aizmirsti, nobīdīti skatuves malā! Nez vai viņiem kas atleca no šī "naudas pīrāga". Un tik tiešām - Viktorijai un Olgai paldies, ka vismaz viņas atcerējās par grupas esošajiem dalībniekiem. Mārtiņa Freimaņa dziedātās dziesmas ir un paliks tikai rakstītas viņam pašam. Un nedz draugi, nedz skatītāji līdz galam nekad nesapratīs brīžus, kad tāsdziedās citi. Pasākums bez dvēseles.

Te gan gribētu piebilst autotam, ka stāsts ir par šobrīdējo popmūzikas kvalitāti - šis koncerts labi parādija kam ir un kam nav ko teikt. Lai dziedātu Freimani nepieciešama harizma un te nu labi bija redzmas kas kuram "kabatā". Bet skumjākais ir tas, ka uz šīs skatuves kāpa gandrīz visi labākie spēki. Televīzijas turpina producēt un Mīlgrāve bīdīt bezgalīgu čupu ar tukšumiem...kam nav ko teikt pat tik cik šiem. Lai dziedātu uz skatuves nepietiek ar tīksmināšanos par sevi un labu izskatu. Freimanis, bija daudz lasījis un dzīvesgudrs, bet jaunajiem lielākajai daļai galvas tukšas un strādāt ar balsi arī slinkums.