Pašlaik pašvaldību budžetā nonāk 80% iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tomēr bieži vien, piemēram, galvaspilsētas iedzīvotāji ir deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgas reģionā, bet strādā Rīgā. Būtu ekonomiski pamatoti un izdevīgi nodot pašvaldībām tiesības rīkoties ar daļu no uzņēmumu ienākumu nodokļa, lai šo naudu ieguldītu biznesa videi nepieciešamajā infrastruktūrā.
Pēc V.Jerošenko domām, šāds mehānisms ļautu vietējai varai radīt labvēlīgākus apstākļus uzņēmējdarbības videi. Turklāt ir pietiekami vietējā budžetā ieskaitīt samērā nelielu nodokļa daļu – 15-20%. "Būtiski ir arī tas, ka vietējā vara labāk redz mazā biznesa problēmas, cieši strādā ar nelielo uzņēmumu pārstāvjiem, un var operatīvi ietekmēt situāciju. Uzņēmējiem ir svarīgi just atbalstu un redzēt, ka tiek risinātas konkrētas problēmas, un šīs problēmas ātrāk un vienkāršāk ir risināt vietējās varas līmenī," uzskata V.Jerošenko.
Pašvaldības ir tieši ieinteresētas nodokļu ieņēmumos no uzņēmējdarbības, jo tas ļautu plānot biznesa vides attīstību ilgtermiņā. Diemžēl, visus pēdējos krīzes gadus valsts budžeta konsolidācija notika uz pašvaldību budžetu rēķina. Līdz ar to tika samazinātas pašvaldību iespējas investēt infrastruktūrā. Arī tagad, kad valdība skaļi pasludinājusi krīzes beigas un apgalvo, ka Latvija kļuvusi par Eiropas izaugsmes tīģeri, konkrētā rīcība par to neliecina. Solītā iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdale no 80% līdz 85% par labu vietējai varai tā arī netika īstenota, un tas nozīmē, ka pašvaldībām ar pašreizējiem resursiem nebūs līdzekļu, ko ieguldīt ilgtermiņa attīstībā. Tieši tāpēc to rīcībā būtu jānodod jauns finansējuma avots – daļa no uzņēmumu ienākumu nodoklī iekasētā.
Iekasējot nodokļu ieņēmumus no biznesa ir jābūt noteiktam mērķim, kur tos izlietot - tie jānovirza vienīgi uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai. "Bieži vien investorus, kuri reģionā ir gatavi atvērt ražotni, no šā nodoma attur tādas problēmas kā infrastruktūras, komunikāciju trūkums, slikti ceļi, tāpēc viņi atliek ražotnes celtniecību vai arī pārvieto to uz citām valstīm, - saka V.Jerošenko. – Valsts līmenī šādi jautājumi tiek risināti ilgi un neefektīvi, bet pašvaldības varētu palīdzēt šādu problēmu gadījumā, sagatavojot investoram labvēlīgus starta apstākļus biznesa uzsākšanai".
Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus pašvaldības varētu novirzīt arī pašvaldības biznesa parku izveidei, izveidojot nepieciešamos apstākļus biznesa uzsākšanai. Tas ir aktuāli mazajām ražotnēm, jo īpaši izejvielu pārstrādes jomā, jo tieši šeit novērojams ražošanas jaudu deficīts. "Mazajam biznesam šodien ir ļoti grūti, gandrīz neiespējami saņemt kredītu komercbankā, lai uzceltu pat nelielu ražotni, - paskaidro V.Jerošenko. – Arī pašvaldībai nav iespēju uzņemties biznesa riskus un izsniegt šādus kredītus uzņēmumiem. Toties pašvaldības var veidot biznesa parkus, kurus uz nomas tiesību pamata var izmantot uzņēmēji".