Grozījumi KPL neatzīst valsts amatpersonas par mazaizsargātām un nepiešķir tām privilēģijas, kā arī neļauj vilcināt citus kriminālprocesus, aizbildinoties ar darbu amatpersonu kriminālprocesos. Prioritātes noteikšana nenozīmē nepieciešamību izņemt no tiesu kalendārā iepriekš ieplānotas "neprioritārās" lietas, lai ātrāk izskatītu kādu "prioritāru" lietu. Tomēr pastāvot iespējai izvēlēties, ar kādu kriminālprocesu strādāt, procesa virzītājam jāizvēlas process, kuram ir piešķirta prioritāte. Likumā noteiktais prasa, lai tiesneši un prokurori, plānojot un organizējot savu darbu, rūpētos par ātrāku kriminālprocesu pabeigšanu gadījumos, ja uz apsūdzēto sola atrodas augstākminētos amatus ieņemošas valsts amatpersonas. KPL 14.pants tika grozīts, ņemot vērā sabiedrības ieinteresētību, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtos situācija, ka amatpersona, kurai atsevišķos gadījumos pat saglabājas tiesības lemt sabiedrībai svarīgus jautājumus, atrodas apsūdzētā statusā. Ilgstoša nenoteiktība, kad apsūdzētā amatpersona nav nedz attaisnota, nedz notiesāta grauj valsts pārvaldes, tiesu varas, pašvaldību autoritāti, mazina cilvēku uzticamību valstij, tiesiskumam un kultivē sabiedrībā nihilismu. Savukārt amatpersonas, kuras nav nedz attaisnotas, nedz notiesātas par tām izvirzītām kriminālapsūdzībām, nav spējīgas pilnvērtīgi pildīt savus uzdevumus un baudīt sabiedrības uzticību. Grozījumi KPL ne vien veicinās valsts iestāžu un amatpersonu reputāciju skarošu jautājumu ātrāku izskatīšanu, bet arī ietaupīs nodokļu maksātāju līdzekļus un nepieļaus ilgstošas spekulācijas par kādas personas vainīgumu vai nevainīgumu.Pagājušajā nedēļā stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru par vainīgu kriminālpārkāpuma izdarīšanā tika atzīta Satversmes tiesas tiesnese V.Muižniece. Trīs gadus Satversmes tiesa strādāja nepilnā sastāvā, kas nozīmē mazāku izskatīto konstitucionālu sūdzību skaitu, kamēr no amata atstādinātai Satversmes tiesas tiesnesei tika maksāta amata alga. Ja šis kriminālprocess paņemtu nevis trīs, bet, piemēram, divus gadus, tad ne vien valstij tiktu ietaupīti finanšu līdzekli, bet arī nebūtu tik ilgstoši traucēts Satversmes tiesas darbs. Jāpiekrīt, KPL 14.panta trešajā daļā formulētais vispārīgais princips nevar novērst apsūdzēto regulāru slimošanu, procesa dalībnieku neierašanos uz tiesas sēdēm un procesuālo tiesību normu izmantošanu nolūkā vilcināt kriminālprocesa norisi un tādēļ tas pats par sevi negarantē ātru krimināllietas izskatīšanu. Tomēr tas skaidri norāda nepieciešamību ievērot sabiedrības intereses amatpersonu lietu izskatīšanā. * Līdztekus kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas atbildīgus amatus ieņemošas valsts amatpersonas, par prioritāriem saprātīgā termiņa nodrošināšanā uzskatāmi arī kriminālprocesi, kuros apsūdzētajam ir piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar brīvības atņemšanu; kuros iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona; kuros apsūdzētais nav sasniedzis pilngadības vecumu; kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs; kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, kurā cietušais ir nepilngadīgs.
Judins: Amatpersonu kriminālprocesiem jābūt pabeigtiem pēc iespējas ātrāk
Šodien stājušies spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL), kas paredz, ka kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas valsts amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga termiņa nodrošināšanā* ir priekšrocība salīdzinājumā ar citiem kriminālprocesiem. Šo grozījumu mērķis ir panākt ātrāku lietas izskatīšanu gadījumos, ja pie atbildības sauktas atbildīgu stāvokli ieņemošās valsts amatpersonas – Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru kabineta locekļi, kā arī Saeimas un Ministru kabineta ievēlētās, ieceltās vai apstiprinātās valsts institūciju amatpersonas, pašvaldību vadītāji, viņu vietnieki un izpilddirektori.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.