„Ļoti daudz tiek runāts par nepieciešamību panākt uz ārzemēm izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos dzimtenē un par ēnu ekonomikas mazināšanu, un šis ir reāls solis abu šo mērķu īstenošanai,” sarunā ar Diena.lv norāda politiķis, kurš uzskata – neatkarīgo deputātu virzītā iniciatīva par izmaiņām maksātnespējas likumdošanā parādīs, cik lielā mērā viņu koalīcijas partneru darbi saskan ar vārdiem.
„Ir tūkstošiem cilvēku un viņu ģimenes locekļu, kas ir zaudējuši vienīgos mājokļus, paliekot parādā lielas summas, un tādēļ aizbraukuši no valsts vai pārgājuši ēnu ekonomikā. Tās ir zaudētas darba rokas un nesamaksāti nodokļi. Nav nekādu šaubu, ka ja izmaiņas maksātnespējas likumā ļaus šiem cilvēkiem ar izpildāmiem noteikumiem atgriezties Latvijas ekonomiskajā apritē, vismaz daļa no viņiem to arī darīs, un tāds arī ir šī likumprojekta galvenais mērķis,” saka J. Junkurs.
„Bez tam nedrīkst aizmirst, ka finanšu sektors ilgākā laika posmā ir guvis ievērojamu peļņu, kas daudzkārt pārsniedz krīzes laika zaudējumus, kuru lielāko daļu cita starpā uzņēmās sabiedrība. Bankām tās ir īslaicīgas grūtības, kas nav pat salīdzināmas ar Latvijas valsts un tās cilvēku zaudējumiem. Tajā pašā laikā arī bankas ir līdzvainīgas visā notikušajā, kamdēļ ir tikai loģiski, ka arī tām jādod savs ieguldījums krīzes atrisināšana, lai cik nepatīkams finanšu sektoram arī šķistu šāds risinājums,” norāda J. Junkurs.
Savukārt kas attiecas uz iebildumiem, ka maksātnespējas procesa vienkāršošana novedīs pie kredītu sadārdzināšanās, jo finanšu sektors baidīsies no iespējamiem zaudējumiem nākotnē, tad parlamentārietis uzskata, ka „bankas, protams, nevēlas atteikties no priekšrocībām, kādas tām dod esošā likumdošana, tādēļ arī tiek piesaukti visi iespējamie argumenti un izdarīts politiskais spiediens”.
„Tajā pašā laikā arī finanšu sektorā pastāv brīvais tirgus, bet ja rodas aizdomas, ka tiek pārkāpti tā principi, tad jāatceras, ka valstij ir visas iespējas regulēt kreditēšanas procesu, nosakot dažādus pieļaujamos griestus, ar likumdošanas palīdzību veicinot procentu likmju sasaistīšanu ar cilvēku kredītvēsturi, stimulējot krājaizdevumu sabiedrību un cita veida kooperatīvu veidošanos kā alternatīvu bankām, sniedzot valsts atbalstu, piemēram, jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei, visas iespējas nemaz nevar uzskaitīt. Vienkārši ir nepieciešama tikai politiskā griba,” ir pārliecināts parlamentārietis.