"Darba grupas piedāvātie grozījumi atbilst sabiedrības interesēm. Izdevies panākt, ka elektrolīniju īpašniekam nebūs jāmaksā kompensācijas mežu īpašniekiem par aizsargjoslās nocērtamiem bīstamajiem kokiem. Līdz ar to AS Sadales tīkli neveidosies papildus izmaksas, kas kļūtu par iemeslu paaugstināt elektroenerģijas tarifu," uzsver Zanda Kalniņa-Lukaševica Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbildīgā ziņotāja par grozījumiem Aizsargjoslu likumā (Reformu partija).
Mežu īpašniekiem būs lielāka atbildība un ieinteresētība pašiem rūpēties par drošību aizsargjoslās ap elektrolīnijām un preventīvi to atbrīvot no potenciāli bīstamiem kokiem. Mežu īpašnieki būs primāri atbildīgi, lai infrastruktūra būtu atbrīvota no bīstamiem kokiem. Savukārt elektrolīniju īpašnieks izcirtīs šādus kokus tikai tad, ja to nebūs jau paveicis meža īpašnieks, un tādā gadījumā nekādas kompensācijas maksas netiks veiktas. Arī tas, ka bīstamie koki vispirms jānocērt mežu īpašniekiem, samazinās Latvenergo izmaksas, kas ietekmē elektroenerģijas tarifu, skaidro Z. Kalniņa – Lukaševica.
Regulējums, kādā veidā īpašnieki cērt potenciāli bīstamos kokus elektrolīniju aizsargjoslās, ir izveidots, Mežīpašnieku asociācijai sadarbojoties ar Zemkopības ministriju, kas, būdama par nozari atbildīga ministrija, norāda, ka tas neietekmēs mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atbalsta šādu risinājumu.
Reformu partijas pārstāvji atbalsta panākto risinājumu, jo tas garantē elektrolīniju drošību un samazina Latvenergo izmaksas.
Saskaņā ar Sadales tīklu datiem Latvijā aizsargjoslas aizņem 28 000 ha, no kuriem 70% jeb 19600 ha atrodas privātajos mežos.
Darba grupā strādāja atbildīgās komisijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, AS Sadales tīkli un Mežīpašnieku asociācijas pārstāvji.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lems par darba grupas ierosinājumu otrdien, 9.aprīlī.