Uzreiz pateikšu, ka savā būvnieka praksē esmu saskāries ar ne vienu vien bijušo NVA studentu. Izvērtējot šos cilvēkus, jāatzīst, ka tie bijuši ļoti dažādi. Daudz ir atkarīgs no paša cilvēka: vai cilvēks tiešām ir vēlējies pārkvalificēties, vai tikai izgājis pārkvalifikāciju. Lai gan pret sagatavotiem celtniekiem būtiskas pretenzijas man nav bijušas. Pat vēl tagad atmiņā palicis par galdnieku pārkvalificētais fizkultūras pasniedzējs Juris Brūveris, kurš ilgus gadus nostrādāja Kalnozolā.
Taču jāatzīst, ka, vērojot pārkvalifikācijas procesu, radies iespaids, ka darbinieku pārkvalifikācija notiek, nevis, lai aizpildītu pieprasījumu dažādās tautsaimniecības jomās, un nodrošinātu tās ar jaunām darba rokām, bet vienkārši kā "pārkvalifikācija pārkvalifikācijas pēc", lai izmantotu valsts naudu un nodrošinātu apmācību firmas ar biznesu. Daudzi man pazīstami cilvēki ir izgājuši šos apmācību kursus tikai kā iespēju bez maksas iegūt izglītību - absolūti bez mērķa jauniegūtajā profesijā strādāt. Pašu izglītības iestāžu līmenis, domāju, ir augsts, un tās spēj sagatavot labus speciālistus. Taču, vai tā nav nelietderīgi iztērēta nauda, ja cilvēks nekad šajā profesijā nestrādās - tas ir cits jautājums.
Otra lieta, ko vēlos uzsvērt un kas, manuprāt, būtu plašāku diskusiju vērts objekts ir NVA datu bāze. Domāju, ka NVA rīcībā atrodas ļoti vērtīga datu bāze. Tā ir vieta, kur visas Latvijas mērogā uzkrājas informācija par valstī nepieciešamajām profesijām, cik vidēji gadā ir nepieciešami speciālisti katrā dotajā specialitātē utt.., un tas ir labi. Taču vēl labāk būtu, ja šo informāciju varētu izmantot Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lai labāk saprastu, kādas specialitātes un kādā skaitā valstī nepieciešams un kādi speciālisti jāsagatavo. Tad nerastos situācija, ka par valsts naudu tiek sagatavoti speciālisti, kuri nemūžam savā profesijā nestrādās, un, kas faktiski ir bezjēdzīga nodokļu maksātāju naudas tērēšana.
Protams, būtu ļoti labi, ja mūsu izglītības sistēma, balstoties uz NVA datiem, patiešām gatavotu speciālistus tautsaimniecībai līdzīgi kā PSRS laikos - līdz gandrīz konkrētam uzņēmumam. Cik zinu, daudzas labas Lielbritānijas skolas savus absolventus nodrošina ar darbu pēc apmēram tādas pašas sistēmas kā PSRS laikos augstskolu un specializēto skolu absolventus. Ja šādu pieeju atjaunotu, Latvija tikai iegūtu. Nebūtu lieki jātērē naudu cilvēku apmācībai, kas mūžam savā profesijā nestrādās. Tādā veidā tiktu radīta arī dabiska cieša izglītības jomas sasaiste ar tautsaimniecību: IZM varētu labāk sagatavot tautsaimniecības nozarēm speciālistus, ja labāk zinātu kādas zināšanas dotajam speciālistam vairāk nepieciešamas, pie reizes būtu iespēja iziet reālas mācību prakses, nevis - kā pašreiz nereti notiek - tās iziet, lai tikai iegūtu ierakstu par prakses iziešanu.
Domāju, ka valstij vajadzētu nopietni domāt, kā konkrētāk sagatavot speciālistus tautsaimniecībai, nevis vispārīgi katru gadu sagatavot daudz dažādu speciālistu, no kuriem labi ja 50% aiziet strādāt specialitātē, kuru tie par valsts naudu apguvuši. Tāpat es domāju, ka nebūtu par ļaunu arī kaut kādu atbildību uzlikt pašam studentam – gan augstskolas, gan NVA organizētās pārkvalifikācijas studentam - kas par valsts naudu apgūst specialitāti un pēc tam šajā specialitātē nestrādā.