Vienlaikus eiroparlamentārietis atzīst, ka ES kopīgais daudzgadu budžets, visticamāk, tomēr tiks samazināts, jo to vēlas panākt virkne ES donorvalstu, kamdēļ šobrīd jākoncentrējas galvenokārt uz Latvijas interešu aizstāvību.
Sarunā ar Diena.lv K. Kariņš uzsver, ka Eiropas Parlamenta pamata nostājā par ES daudzgadu budžetu, pateicoties baltiešu parlamentāriešu aktivitātēm, ir iekļauts punkts, ka, piemēram, Latvijai un abām pārējām Baltijas valstīm paredzētais Kohēzijas fonda finansējums būtiski samazināts netiek, jo jāņem vēra, ka šīs valstis pārdzīvojušas krīzi, un par pamatu sākotnējiem aprēķiniem izmantoti tieši krīzes laika ekonomiskie rādītāji. Šī nostāja netiks mainīta, norāda K. Kariņš, un līdz ar to „absolūtajos skaitļos iznākums attiecībā uz Kohēzijas fondu varētu būt gluži pieņemams”.
„Šeit gan jāatceras, ka liela nozīme būs drīzumā gaidāmajām valstu vadītāju sarunām par ES daudzgadu budžetu, taču es ceru uz to, ka samazinājumi kopējā budžetā un tātad arī atsevišķās tā sadaļās nebūs lieli, jo politiķi, domājams, saprot – ir nepieciešams stimulēt ekonomisko darbību, kā arī saglabāt savienības solidaritāti, tiecoties pēc vienlīdzības,” uzskata politiķis.
Jāatgādina, ka Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs pirms 22.
un 23.novembrī ieplānotā valstu samita par bloka daudzgadu budžetu
ierosinājis samazināt Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu par 75
miljardiem eiro. Atsevišķas dalībvalstis tikmēr vēlas vēl lielāku
izdevumu samazinājumu līdz pat 200 miljardu eiro apmērā.