Sarunā ar Diena.lv K. Kariņš norāda, ka Baltijas valstu nespēja vienoties par to, kur būvējams sašķidrinātās gāzes terminālis, „ar augstu ticamības pakāpi var novest pie tā, ka Eiropas Savienības līdzekļus šāda veida pārrobežu sadarbības projektiem iegūs kādas citas valstis”, vismaz neoficiāli viņam par šādu varbūtību esot nācies dzirdēt jau vairākkārt.
Eiroparlamentārietis arī norāda, ka Eiropas Komisijas piesaistīto konsultantu, uzņēmuma Booz&Company secinājums, kurā Igaunija un Somija atzīta par vienlīdz labām vietām šāda termināļa būvniecībai, ir tikai loģisks. „Jāņem vērā, ka projekta mērķis ir panākt, lai tā dalībvalstīm būtu pieeja gāzes piegādēm uzreiz no trim avotiem – Krievijas, Polijas un Norvēģijas, un tieši pēdējām ir nepieciešams reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis. Ja mēs par katru cenu vēlamies atvilkt šo termināli uz Latviju, tad samazinām Igaunijas un Somijas iespējas, kas nav godīgi, ņemot vērā, ka visi projekta dalībnieki ir vienlīdzīgi,” uzskata politiķis. Somijas iesaistīšanos projektā viņš pamato ar ekonomiskajām interesēm, norādot, ka „viens pats Baltijas valstu gāzes tirgus bez Somijas piedalīšanās nav interesants potenciālajiem investoriem, jo ir pārāk neliels,” savukārt Somijas līdzdalība tirgu dubulto.
„Vienlaikus Latvijā jau ir viens no šī reģionālā projekta četriem pamata elementiem (līdztekus starpvalstu savienojumiem), bez kuriem nav jēgas visam pasākumam kopumā – Inčukalna pazemes gāzes krātuve. Ņemot vērā, cik nozīmīgs ir projekts, Latvijas valdībai ir jāpārtrauc skaldīt mati par sašķidrinātās gāzes termināļa atrašanās vietu, un jāpievēršas jautājumam par kontroles atgūšanu pār Inčukalna krātuvi pēc 2017. gada, kad beidzas līgums par tās izmantošanu ar Gazprom,” uzskata K. Kariņš.
Politiķis arī norāda, ka visiem piegādātājiem brīvi pieejama infrastruktūra, kas nodrošina konkurenci gāzes tirgū, ir ļoti būtiska valsts ekonomiskās izaugsmes kontekstā. „Gāzes cenas ietekmē virkni faktoru, rezultātā būtiski atsaucoties uz valsts konkurētspēju. Tikai konkurence spēj nodrošināt, ka šīs cenas ir objektīvas, nevis atkarīgas no politiskajām iegribām, un šī iemesla dēļ jau tagad jāsāk risināt jautājums par Inčukalna nākotni,” uzskata K. Kariņš.