Vaicāts, kas veido šo izcilību, viņš vērtēja, ka tas ir kas tāds, ka, paskatoties uz šo prezidentu, katru reizi viņu redzot, viņu dzirdot uzstājoties, jūties lepns, ka šis cilvēks ir mūsu prezidents.
"Tas, ka mēs ejam aiz viņa. Viņš saka, un mēs ejam. Viņš ir gudrs, inteliģents, patriotisks un tajā pašā laikā sirsnīgs un iedvesmojošs," prezidenta cienīgu kandidātu raksturoja mūziķis.
Viņš atminējās reizi, kad Vīķe-Freiberga kāpa uz skatuves Prāta Vētras koncerta laikā. "Faktiski ar Vairu mums izveidojās tāda jauka draudzība visas viņas prezidentūras laikā. Es domāju, ka viens no tādiem kulminācijas brīžiem bija, kad viņa mums pievienojās uz skatuves koncertā Mežaparkā. Tas bija kaut kas tāds pilnīgi maģisks, jo, kad Vaira nāca, publika sāka skandēt "Vaira, Vaira"," atcerējās Kaupers. Viņa vērtējumā, tas bija brīnumaini.
Vaicāts, cik daudz kopumā sanāk sekot līdzi prezidenta vēlēšanu procesam, mūziķis skaidroja, ka ļoti cenšas sekot intuitīvai sajūtai sevī, un tā nekad neesot uzrunājusi tieši politiskajā kontekstā.
"Šorīt vēl lasīju Imanta Ziedoņa sarunu ar Māru Zālīti. Ir tāda brīnišķīga grāmata "To mēs nezinām", kur viņi runā par dzejniekiem, par to, ka dzejnieki seko un savā ziņā atstaro kaut kādu atblāzmu, atbalsi, gaismas vai skaņas no pirmavota. Un ka šīs skaņas un gaisma ir ļoti tīra. Tāda pat nevainīga. Un, ka viņiem ir grūti sadzīvot ar daudz raupjāku matēriju - ar realitāti un lietām, kas saistītas ar izdzīvošanu. Kas ir neapšaubāmi svarīgas, bet… mākslas cilvēki, jā, viņiem ir tā kā jāsaslēdz šīs abas puses kopā, bet, tikko viņas saslēdz kopā, tā mazliet sanāk tā kā nodot to tīro, to nevainīgo stīgu," vērtēja Kaupers.
Saistībā ar Prāta Vētru ir bijušas arī dažādas diskusijas grupas par koncertiem Krievijā. Vaicāts, vai ir izjustas kādas izmaiņas tieši pēdējā gada laikā saistībā ar notikumiem Ukrainā, Kaupers atcerējās kādu koncertu pagājušā gada jūnijā, pāris mēnešus pēc Krimas notikumiem.
Grupa esot ļoti nopietni apdomājusi, ko darīt. "Jo arī mēs pieturamies pie tās sajūtas, ka kultūras cilvēkiem ir jādalās ar to, kas viņiem ir dots. Un ir sajūta, ka tā pasaule paliek labāka. Jā, ir robežas, ir nacionālie jautājumi, bet pāri visam tomēr ir cilvēks," par savu pozīciju stāstīja mūziķis.
Izrunājot jautājumu no dažādiem aspektiem, grupa beigu beigās nolēmusi braukt uz koncertu. "Un es aizbraucu mājās, nevarēju ilgi aizmigt un tad es domāju, kā būs labāk. Tad es mēģināju saprast no šādas pozīcijas: kas ir mana vislielākā autoritāte. Un tad es aizdomājos par to, ka esmu kristīgs cilvēks un mana lielākā autoritāte ir Bībele. Un kas ir Bībeles esence? Bībeles esence ir desmit baušļi. Es izlasīju desmit baušļus, es izlasīju Jēzus kalna runu un sapratu: nevienā brīdī tur nav minēts šis moments, ka tev kādam būtu jāpagriež mugura. Es guvu mieru, ka mūsu solis ir pareizs," atcerējās Kaupers.
Bet pilnīgu apstiprinājumu, ka rīcība ir pareiza, viņš guvis koncertā. Tas bijis koncerts Ņižņijnovgorodā, klubā, kur bija aptuveni 800 cilvēki. Un koncerta laikā ieradies Ņižņijnovgorodas koris, kurš latviešu valodā nodziedājis Mazo bilžu rāmīti.
"Nu, bija tā, ka tek asaras, un koncerta laikā es neskaitāmas reizes domāju - cik labi, ka mēs atbraucām. Un tajā brīdī es pilnīgi skaidri sajutu, ka mēs darām pareizi, un kopš tā brīža man šis jautājums ir atrisināts," teica Kaupers.