Latvijā šobrīd nav atbilstošas institūcijas, kas spētu izstrādātu sakarīgus likumprojektus mediju nozarē, analizētu esošo situāciju un nāktu klajā ar priekšlikumiem, uzskata Providus pētniece Iveta Kažoka. Viņa norāda, ka tā šobrīd Latvijā ir būtiska problēma, ko varētu risināt atbildības uzticēšana kādai no ministrijām.
"Viens no iemesliem, kādēļ tik ilgi netika pieņemts normālāks regulējums elektroniskajiem medijiem bija tas, ka nebija, kam to izstrādāt. Parasti tādas iestādes kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nenodarbojas ar tik detalizētu likumprojektu rakstīšanu, jo vienkārši viņiem tam nav atbilstoša kapacitāte. Tam ir vajadzīgs ministrijas resurss, lai kvalitatīvi šādu darbu paveiktu," spriež I. Kažoka.
Viņa norāda arī uz citām mediju nozares problēmām, tostarp politisko reklāmu iespējamo aizliegumu, mediju īpašnieku atklāšanu, īpašiem mediju koncentrācijas nosacījumiem utt. Par to, kā norāda I. Kažoka, notiek diskusijas akadēmiķu un nevalstisko organizāciju līmenī, tomēr neesot neviena, kas pēc tam izstrādātu valsts politiku mediju jomā.
"Šobrīd vienkārši nav kam ar to nodarboties – gan deputātiem pietrūkst kapacitātes, lai izstrādātu politikas un likumprojektus uz vietas Saeimā. Pati padome to īsti nevar darīt, jo viņiem tam nav resursu un viņi viņi nevar paskatīties uz sevi no malas, tāpēc ministrija, kas nodarbotos ar mediju politikas jautājumiem, būtu ļoti vietā," tā I. Kažoka. Viņa gan uzvser, ka nebūtu nepieciešams atsevišķs mediju ministrs un būtu gana, ja kādai no esošajām ministrijām tiktu piešķirta atbildība par mediju jomu.
Līdzīgās domās ir arī Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne. Arī viņa pauž, ka mediju jomā ir ļoti daudz nesakārtotu jautājumu, no kuriem ik pa laikam cieš sabiedrība. Viņa gan uzsver, ka būtu nepieciešams pārdomāt, vai nepieciešama jauna ministrija vai pietiektu ar kādas ministrijas pakļautībā esoša departamenta izveidi.
A. Rožukalne skaidro, ka ārzemēs mediju jautājumi parasti ir izglītības vai kultūras ministriju pakļautībā, šādi uzsverot mediju saikni ar sabiedrības attīstību un izaugsmi. "Tas ir ļoti raksturīgi, ka demokrātiskās valstīs ir konkrēta izpildvaras struktūra, kas nodarbojas ar mediju jautājumiem, tāpēc, ka tie skar visu sabiedrību. Tā ir Latvijas problēma un tas jau arī sen bija zināms, ka padomei, kurā ir daži cilvēki un apmēram divreiz vairāk biroja darbinieki, netiek reāli galā ar to milzīgo pienākumu daudzumu un ļoti plašo jomu, kas ir uzticēta padomei."
Ideju atzinīgi vērtē arī žurnāliste Baiba Strautmane, sakot, ka mediju industrija ir milzīga un nozīmīga, jo pēc būtības ietekmē katru Latvijas iedzīvotāju. "Ir nepareizi, ka izpildvarā nav konkrētas personas, kuras būtu atbildīgas par to, lai visi tie sagatavotie dokumenti, attīstības stratēģijas, nozares stratēģijas un mediju koncepcijas būtu profesionālas un adekvātas," uzskata žurnāliste.
Vienmēr varot spekulēt par to, kas notiktu, ja pie varas nonāktu "trakie", pauž B. Strautmane, tomēr paļaujoties uz to, ka lēnā garā attīstamies pareizā virzienā, arī profesionalitātes un politiskās atbildības elements varētu būt lielāks.
Portāls Diena.lv jau vēstījis, ka NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants paudis, ka Latvijā būtu vajadzīgs arī mediju ministrs, jo pašlaik nozarei nav partnera izpildvarā. "Esam mediju politikas veidotāji Latvijā, bet izpildvarā ar mediju politiku neviens nenodarbojas, pie valdības galda nesēž mediju ministrs. Mums nav partnera izpildvarā," uzsvēra Dimants. Viņš pieļāva, ka tā varētu būt Kultūras un mediju ministrija.