Kažoka: Līdzšinējā ES virzība bijusi pareiza - problēmas ir pašā Lielbritānijā

Tas nozīmē, ka ne jau ES savā attīstībā kaut ko darījusi nepareizi, bet gan to, ka pašā Lielbritānijā ir problēmas - cilvēki nav sajutuši, ka globalizētā pasaule kopumā nāk attīstībai par labu. Būtībā ES valstīm vajag nevis krist izmisumā, bet turpināt virzīties uz priekšu, lai briti redz, ka vienotā ES viņiem ir vajadzīga," sacīja Kažoka.Jautāta, kā referenduma iznākums varētu ietekmēt kopējo ES budžetu, politoloģe atzina, ka lielām izmaiņām nevajadzētu būt, jo izstājoties britiem varētu nākties iemaksāt kopējā budžetā tikpat daudz kā līdz šim, lai nezaudētu pieeju kopējam tirgum."Referenduma sliktākās sekas ir neskaidrība par izstāšanās procedūru. Būs nepieciešami divi līdz pat desmit gadi, bet starplaikā attiecībā uz kopējo budžetu nekas daudz nemainīsies. Lai nezaudētu pieeju kopējam ES tirgum, britiem varētu nākties veikt iemaksas, līdzīgi kā to dara Šveice vai Norvēģija, kas nav ES dalībvalstis. Tādā gadījumā šo iemaksu summa varētu sasniegt līdzšinējo apjomu," atzina Kažoka.Savukārt attiecībā par ārvalstu investīciju turpmāko plūsmu viņa prognozēja, ka Lielbritānijas referenduma iznākums nozīmē iespējas citām valstīm ārvalstu kapitāla piesaistē."Finanšu centrs turpmāk var pārvietoties no Londonas uz Frankfurti, savukārt investori neskaidrajos apstākļos nesteigsies ieguldīt Lielbritānijā. Jau pirmsreferenduma kampaņā iedzīvotāji tika brīdināti par šādu iespēju. Tādēļ tiem, kas balsoja par izstāšanos, vajadzēja būt skaidrībai, ka citām ES valstīm pavērsies investīciju piesaistes iespējas," rezumēja politoloģe.Jau ziņots, ka ceturtdien Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,9% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48,1% - par palikšanu blokā.