Viņš norādīja, ka protesta dēļ dažas ārstniecības iestādes akcijas priekšvakarā pat paaugstināja darbiniekiem algas, tādējādi gan atturot mediķus no piedalīšanās akcijā. Daļai ārstniecības iestāžu struktūrvienību akcijas laikā bija jāatsaka operācijas, līdz ar to nācies pārkārtot savu darbu.
Savukārt ārstniecības iestādes, kurās mazāks skaits darbinieku piedalījās protesta akcijā, īpašas pārmaiņas savā darbā neizjuta, atzina Keris.
Pēc viņa paustā, akcija bijusi pamanāma arī pacientiem, turklāt ne visi no viņiem bijuši saprotoši, piemēram, par atliktu operāciju mediķiem nācies uzklausīt šo cilvēku neapmierinātību un dažos gadījumos pat rupjības.
Keris teica, ka mediķi noteikti turpmāk ir gatavi arī iedarbīgākām protesta akcijām, tomēr, vēršot potenciālo protestu galveno smaili, nevis pret pacientiem, bet politiķiem. "Tieši viņu neizlēmība un bezatbildība ir galvenais cēlonis gan zemajam veselības nozares finansējumam, gan nepamatoti zemajām mediķu algām," norādīja LVSADA vadītājs.
Viņš arī piebilda, ka tas, kā mediķu neapmierinātība ar politiķu rīcību varētu izpausties nākotnē, ir jautājums, par kuru LVSADA biedriem detalizēti jāaprunājas, sanākot kopā.
Tāpat pagājušās nedēļas beigās LVSADA un Latvijas Slimnīcu biedrība aicināja Veselības ministriju (VM) steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdi, lai apspriestu jautājumus par nozares finansēšanas likumprojektu un darba samaksas paaugstināšanu nozares darbiniekiem, tomēr pagaidām ministrija atbildi mediķiem nav sniegusi, piebilda Keris.
LVSADA cer, ka VM atbildi par sēdes sasaukšanu saņems ļoti drīz, jo patlaban notikumi risinās tik ātri, ka vairāk laika vienkārši nav. Cilvēki gaida atbildes un VM vilcināšanās neveicina labu noskaņojumu, bet tieši otrādi veicina darbinieku kareivīgumu, uzsvēra Keris.
ieteikums
Runājot līdzībās