"Mana nemainīga pārliecība ir, ka valstij un Latvijas nodokļu maksātājiem nav jāfinansē nekvalitatīvas studiju programmas vai tādas, kam konstatēti nozīmīgi trūkumi. Lai kopējā izglītības kvalitāte pieaugtu, nekvalitatīvajām programmām paredzētais finansējums jānovirza kvalitatīvām studiju programmām, kādu mums ir vismaz 400. Lai konstatētu, kuras ir šīs studiju programmas, Izglītības un zinātnes ministrija veica alternatīvu Augstākās izglītības padomes datu izvērtējumu. Par savākto datu un metodoloģijas kvalitāti var pārliecināties katrs pats, jo gan dati, gan metodoloģija ir pieejami publiski. Uzskatu, ka ar savāktajiem datiem izdarījām labāko iespējamo. Tā rezultātā esam ieguvuši savu redzējumu par to, kur būtu koncentrējami budžeta līdzekļi," norāda R.Ķīlis.
"Taču, cienot augstskolu autonomiju, mans mērķis nav šo pārliecību kādam uzspiest, bet gan vienoties par to konstruktīvā ceļā. Šī iemesla dēļ IZM padotībā esošās augstskolas, jau sākot ar nākamo nedēļu, esmu aicinājis uz individuālām sarunām, lai uzklausītu pašu augstskolu viedokli par to, kā tās saredz līdzekļu pārdali un koncentrāciju kvalitatīvajās studiju programmās. Mūsu piedāvājums ir augstskolām pašām pieņemt lēmumus, un es apliecinu, ka IZM būs atbalstošs partneris ikvienā lēmumā, kas varētu vest pie augstākas studiju kvalitātes," aicina R.Ķīlis.