"Jebkurai pašvaldībai likums par pienākumu uzliek rūpēties par bezsaimnieku dzīvniekiem, un to Rīgas dome arī dara. Iespējams, nepietiekoša budžeta ietvaros, bet dara. Šie dzīvnieki nerodas ne no kurienes, tas ir tīrais cilvēku darbības rezultāts – savairojuši, un tad kaķi pēc tam nonāk pilsētā. Negribu teikt, ka lielākais vairākums, bet būtiska daļa bezsaimnieku kaķu nāk no trūcīgo ģimenēm," sacīja A.Kļaviņš.
"10 000 latu nav grandiozs cipars pilsētai. Maznodrošināto ir daudz. Domāju, ja summa būtu lielāka, tā tiktu apgūta," teica A.Kļaviņš.
Viņš sacīja, ka šobrīd tiek gatavots iepirkums un interese esot liela. Vides pārvaldes priekšnieks norādīja, ka konkursā uzvarēs klīnikas, kas piedāvās lētāko cenu šī pakalpojuma nodrošināšanai.
"Pats būtiskākais ir ne tik daudz ieguldījums dzīvnieku pasaulē, cik cilvēku pasaulē. Pilsētā var valdīt dabiskā izlase, kas valda mežā. Dzīvnieki var dzimt un mirt savā vaļā. Bet otrs skatījums – Rīgas iedzīvotāji ir atbildīgi, par to, ko pieradinājuši un izlaiduši. Iedzīvotāji ir ievēlējuši Saeimu, kas pieņem likumus. Mums jasaprot, ka dzīvojam pašu pieņemtos likumos, nevis dabas likumos," atzina A.Kļaviņš. "Tas vajadzīgs mums, cilvēkiem," piebilda Rīgas domes pārstāvis.
Drošvien, lai sakārtotu ideālā līmenī šo situāciju, būtu vajadzīgi daudzi tūkstoši latu. Desmit gadus atpakaļ Rīgas dome sāka sterilizāciju – tajā laikā tas bija brīnums. Šodien cilvēki jau saprot, ka tas ir jādara," teica A.Kļaviņš.