Bez igauņiem, uz kuriem ir fokusēta galvenā uzmanība, Pavasara vētrā kā «ienaidnieks» darbojas 186 latviešu un 27 lietuviešu karavīri. Aizvadītās piecas dienas un naktis pagājušas intensīvās cīņās, vienai pusei atkāpjoties, bet otrai, kas saskaņā ar mācību scenāriju iebrukusi Igaunijā, uzbrūkot un pagaidām vēl ejot dziļāk šīs valsts teritorijā. Jau ceturtdien uzbrucējiem jābūt apturētiem un ar prasmīgu pretuzbrukumu uzveiktiem.
Vērojot igauņu spējas īstenot šāda mēroga mācības, latviešiem kā tuvākajiem sabiedrotajiem vajadzētu kļūt skaudīgiem. Taču ne jau ļauni skaudīgiem, bet gan gataviem savu kaimiņu pieredzi likt lietā arī Latvijā. Protams, militārās mācības notiek arī mūsu valstī, taču tik vērienīgas nav pieredzētas sen. Turklāt daudzas no tām Latvijā norisinās tikai teorētiskajā līmenī - uz galda štābā. Mācības dabā ir uzskatāmas jau par komplicētākām, jo vienībām reāli jāizpilda vadības izplānotie uzdevumi. Atrodoties apvidū ar mežiem, purviem un dažādiem citiem šķēršļiem, daudz kas izskatās savādāk nekā kartē. Kevadtorm nopietna slodze ir komandieriem, kam gandrīz visas diennakts garumā jāsaņem vadības pavēles, jāizplāno savu vienību darbība un jābūt gataviem reaģēt uz situācijas izmaiņām.
Šajās mācībās bez bruņutehnikas, kādu Latvijā vēl ilgi neredzēt, gribas pievērst uzmanību kādam citam būtiskam apstāklim. Aizsardzības pozīcijā darbojas trīs bataljoni. Vienā no tiem ir obligātā dienesta karavīri, kas drīz pēc Kevadtorm demobilizēsies, otro veido uz laiku iesauktie rezervisti, bet trešo - Kaitseliit jeb igauņu zemessardze. Pat militārās lietas ne pārāk labi pārzinoši cilvēki atzīst, ka tā ir saprotama un loģiska darbošanās. Tā ir tāda mehānisma izveidošana, kam jādarbojas arī krīzes situācijās. Bet, ja paskatās uz Latviju, tad skumji jākonstatē, ka rezervistu sistēma pie mums vispār nedarbojas, bet par armijas un zemessardzes vēlamo sadarbības veidu vēl joprojām diskutējam.