Klimovičs: Par somu tautas un baltiešu ceļu

Es esmu soms un gribētu papildināt kaut ko: 1. Somiju bija 1939. gadā daudz vieglāki aizsargāt nekā Latviju. Somija bija vairāk nekā divas reizes tik liela kā trīs Baltijas valstis kopā. Somijas austrumu robežā bija lieli ezeri, piemēram Eiropas vislielākais ezers (Lādoga). Latvijas austrumu robeža ir atvērta, un samērā plata ainava ir tankiem viegla. 2. Somijā bija demokrātija, Latvijā (kā arī Igaunijā un Lietuvā) autoritārā valdība. Somijā lieli laužu pulki sapulcējās 1939. gada rudenī dzelzceļu stacijās dziedāt ”Dzird, ak svēto zvērest, darga Somija” un ”Dievs ir mūsu pils”, kad deputāti aizbrauca uz Maskavu par pārrunām. Tā Somijas valdībai bija ”stipra atzveltne”, kad tauta visu laiku zināja, kas notika, un pilnīgi savu valdi atbalstīja. Baltijā tā nebija, kad presē bija cenzūra un valstij ļoti svarīgus nolēmumus darīja maza grupa ap Vadoni. 3. 1920. gadu sākumā bija pārrunas starp ”šķautnes valstīm” (Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija, Somija), bet Somija savu likteni negribēja siet ar dienvidu kaiminiem, kad mēs domājām, ka mūsu pozicijas ir drošākas un mums labāk tuvoties (citiem) Ziemeļvalstiem. Kad Somijas parlaments balstoja pret savienību ar ”šķautnes valstīm”, ārlietu ministrs Rudolfs Holsti atšķirās, tā kā viņš stingri atbalstīja sadarbību ar Baltijas valstīm. Kā mēs tagad zinām, viņš redzēja tālāk nekā citi somu politiķi. Padomju Savienībai būtu bijis daudz grūtāki panākt savus mērķus, ja mēs visi, kuri nokļuva 23. augustā 1939 g. Padomju Savienības ”interesu sfērā”, varētu saskaņot savu darbību. 4. Latvijas liktenis tika izlemts, kad Igaunija piekrita Maskavas pieprasījumiem. Latvijai butu ļoti grūti aizsargāties, ja arī uz ziemeļiem ir Padomju bāzes. Igaunijā arī nebija mobilizācijas – citādi kā Latvijā – kaut gan situacīja bija ļoti savilkusies un aiz austrumu robežām bija jau lieli krievu karapulki. 5. Dievs, svēti Latviju, jūsu dārgo tēviju! sveicieni no Latvijas drauga Somijā

Latvijas valdiba pardot Krievijai savas valsts zemi gabalinu pa gabalam. Ar uzturesanas atlauju tirgosanu. Latvijas vara darbojas kaa vienas dienas saimnieks. Maniem mazberniem nebus iespejas vairs savaa zemee runat latviski, jo pec 10 gadiem sie maju pirceji par uzturesanas atlaujam bus ieguvusi pilsonibu un vinu bus kluvis vairak kaa pamatiedzivotaju. Vini ieveles krievisku saeimu kur krievu valoda bus valsts valoda. Latviju izncinaja Latvijas vara 24 gadu garumaa un darija to, lai piebaztu savas kabatas ar naudu.

Šajā aspektā (es domāju PSRS uzbrukumu Somijai 1939.gadā) pārsteidz mūsu valdības vēlmju domāšana atsķirībā no Igaunijas. Nav dzirdēts, ka mēs reāli taisītos paši aizstāvēties, ja krievu agresori tomēr uzbruktu. Gruzijai taču uzbruka. Visas cerības uz NATO.NATO var bombardēt Krieviju, bet Krievijas ieņemto Baltiju ar sauszemes spēkiem nez vai atgūs un nez vai mēģinās to darīt. Atcerēsimies, ka arī Francija un Anglija garantēja Polijas neatkarību pret Hitleru... Nu, un? Bija savādais karš, kas Polijai neko nepalīdzēja. Pašiem nopietni jāgatavojas agresijas atvairīšanai! Nevis tikai jācer uz Sema onkuli.

Somija ir ne tikai unikala ar savu gribasspeku un drosmi cinities pret agresoru Krieviju. Mani vienmer ir satriecis vinju gudrais un pardomatais pragmatisms! Somija savu peckara ekonomiju uzcela gudri tirgojoties tieshi ar Krieviju!Ja,Somijai pietika pragmatisma parkapt pari pagatnei un saprast,kas taja bridi ir labaks savai valstij. Ta manuprat ir milziga maciba un isteniba to saprot tikai cilveki un tautas,kuras ir pardzivojushas milzigus pardzivojumus un shausmas,bet beigas ir ieguvushi cilvecigu speju piedot.Lidzigu gudribu esmu dzirdejusi no Sibirija izsutitajiem. Piedot sava laba,ne agresora. Jo naids jau tikai maita nideju.

Tāpēc vienmēr mums jābūt gataviem aizstāvēt savu zemi Latviju, lai nesanāk ka 40 gadā, kad mūsu gļevie virsnieki un karavīri kuri tik dancoja pa virsnieku ballēm un kabināja viens otram ordeņus, nespēja pat izrādīt kaut minimālu pretestību Staļina karapulkiem. Tāpēc tagad jābūt gataviem, un jāpārstāj vaimanāt un savu vainu novelt uz citiem.

Krievija ir visagresivaka valsts Eirozonaa,tas ir visiem krievijas kaiminiem vienmer jaatceraas. Ja tas ta nebutu,nekad Polija,Chehija Ungarija un parejas valstis nestatos NATO. Kapec butu jatere naudu ko varetu izmantot izglitibai,zinatnei un citaam vajadzibaam? Tapec ka ismiekls skan krievu dziesma:"hotjat li ruskie vojni." Visi kaimini ir cietusi no krievu okupacijas.

kad vajadzēja somu tauta varonīgi cīnijās par savu neatkarību, nevis kausijās visādus vaidētājus ka situācija ir bezcerīga. Turpretīm latviešu uzpucētie ordeņainie pulkveži un ģenerāļi kurus tauta baroja 20 gadus samuka krūmos, un joprojām savā gļēvumā vaino "ģeogrāfiskos apstākļus", Ulmani, mūsdienu krievus kuriem ar gruzīna Staļina zvēribām nav nekāda sakara. Kad pienāca laiks varonīgā somu tauta slēdza mieru ar kaimiņiem, un veido normālas attiecības kā rietumos tā austrumos, rezultāti ir acīm redzami. Labs piemērs nabadzīgākai Eiropas valstij Latvijai no kuras bēg visi kam nav slinkums, der vienreiz paskatīties spogulī pirms tā vietā lai visu laiku žultaini vamanātu.

Nevar ģeogrāfiski salīdzināt Latviju un Somiju ! Latvija ( Lietuva, Igaunija ) nu nekādi nevarētu pretoties PSRS, īpaši pēc viņu pieredzes ar Somiju ! Somus no okupētajām teritorijam ( tāpat kā vāciešus no Kaļiningradas apgabala ! ) kā ar slotu aizslaucīja uz Sibīriju ! Tas pats vienas dienas laikā būtu noticis ar Baltiju ! Ne velti visādi kabanovi mums to pārmet, labi zina ar ko Latvijai tas būtu beidzies ! Un to labi zināja arī K.Ulmanis !

Es uztvēru tikai to domu, ka Baltija kļūdījās nepretojoties 39 gadā??? Bet tas jau sen izmuļļats temats. Manuprāt Somiem bija krietni labāki apstākļi, viņiem palīdzēja bargā ziema un krievu kļūdas. Savukārt Baltija nesen bija krietni pakarojusi divās frontēs, un tautai vairs nebūtu spara uz cīņām.