Latvijai, tāpat kā abām pārejām Baltijas valstīm, par tādu sabiedroto pilnīgi dabiskā un aiz matiem nepievilktā veidā kļuvusi Gruzija, un labās attiecības centīgi tiek koptas - kā mūsu pusē, tā arī Tbilisi. Jau tagad redzami pirmie pozitīvie rezultāti. Braucot no Baku uz Tbilisi, pēc robežas šķērsošanas rodas iespaids, ka esat nokļuvis Eiropas Savienībā - atšķirībā no Azerbaidžānas Gruzijā nav jābūt gatavam uz nepatīkamu tikšanos ar korumpētu autoinspektoru. Un tas nav vienīgais ieguvums, ko sniegusi 2003. gada Rožu revolūcija. Var saprotamā kārtā ironizēt par lielisko Tbilisi apgaismojumu naktīs, vienlaikus pieminot skaitliski lielo bezdarbu, taču vienlaikus obligāti jānorāda uz pārmaiņām domāšanā. It kā nieks, ka neviens, pat taksometru un mikroautobusu šoferi, nesāk braukšanu nepiesprādzējies, - taču tas apstiprina izpratni par nepieciešamību ievērot likumu un parāda cieņu pret savu valsti. Turklāt to pavada sabiedrības pieaugošā uzticība policijai, kas patiesi rūpējas par kārtību.
Ir tik daudz lietu, uz kurām jāskatās pat ar zināmu skaudību, - kaut vai tas, ka Gruzijā privātajam vieglajam autotransportam nav nepieciešama obligātā tehniskā apskate (tāpat kā ASV), ka gruzīnu zemniekam rokas neizgriezīs dažādi dienesti, tāpēc viņš, nokāvis cūku, to mierīgi varēs pārdot ceļa malā. Šeit grūti iedomāties tādu situāciju kā Rīgā, kur ieņēmu dienests par dažu latu iztrūkumu spēj aizslēgt veikalu uz divām nedēļām, faktiski iznīcinot biznesu. Ja vēlamies būt objektīvi, arī Latvijai kā ES dalībvalstij nenāktu par ļaunu pamācīties no gruzīniem. Un arī pievērst lielāku uzmanību uzticamajiem draugiem un sabiedrotajiem. Īpašās attiecības Tbilisi uzsvērusi ar ielūgumu Latvijas NBS Štāba orķestrim piedalīties Gruzijas Neatkarības dienas svinībās 26. maijā, trīs dienas pirms prezidenta Mihaila Saakašvili vizītes Rīgā.