Klotiņš: Skanstes tramvaja projekts. Par prioritātēm un labu pārvaldību Rīgā

Tādu scenāriju par nepieļaujamu ir atzinusi Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, un pret to iebilst Rīgas iedzīvotāji. Līdz šim vairāki transporta nozares profesionāļi arī uzdevuši jautājumu, kādēļ Rīgas pašvaldība kā pirmo nevēlas īstenot 6. tramvaja līnijas pagarinājumu uz Berģiem un 7. līnijas pagarinājumu uz Rumbulu. 29. septembrī Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputātu vairākums (Saskaņa un Gods kalpot Rīgai) nobalsoja par Rīgas domes dalību Skanstes tramvaja līnijas projektā. Komitejā ne 2016. gada pavasarī, ne arī tagad nenotika nekādas diskusijas par to, kuras tramvaja līnijas pagarinājums vai jaunbūve Rīgas iedzīvotājiem patlaban būtu visnepieciešamākais. Tika ignorēti iedzīvotāju jautājumi par Skanstes tramvaja projekta ietekmi uz kultūras mantojuma objektu Lielajiem kapiem. Nacionālās apvienības deputāti atbalsta jaunu sabiedriskā transporta līniju izveidi Skanstes apkaimē, taču kopā ar Vienotības kolēģiem balsoja pret steigā iesniegto lēmumprojektu.Lēmumprojekta dokumentu paketē nebija dokumentu, kas paskaidrotu to, kurš ir lēmuma pieņēmējs, ka jāīsteno tieši konkrētais tramvaja līnijas projekts. Līdzās tam nebija arī dokumentu ar argumentiem, kas pamatotu, kādēļ izvēlēts tieši Skanstes tramvaja līnijas projekts, nevis nodoms īstenot Rīgas attīstības programmas Rīcības plānā 2014. – 2020. gadam iekļautās tramvaja līniju attīstības ieceres. Radās iespaids, ka komiteja tiek uztverta uzskatīta par "balsošanas mašīnu". Šie apstākļi liek apšaubīt Skanstes tramvaja līnijas projekta virzības atbilstību pašvaldību darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem un tam, vai ir ievēroti labas pārvaldības principi. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda 70 miljonu eiro lielais līdzfinansējums Rīgai ir unikāla iespēja attīstīt tramvaju līniju infrastruktūru. Rīgas iedzīvotāju labā ir jānodrošina, ka pieejamie līdzekļi tiek izmantoti maksimāli lietderīgi, īstenojot tādu tramvaju satiksmes attīstības pasākumu (vai pasākumus), kas sniegtu lielāko iespējamo ieguvumu, lai Rīgas ielās būtu mazāk privātā autotransporta, tīrāks gaiss un vairāk iedzīvotāju izvēlētos braukt ar sabiedrisko transportu.Līdz šim Rīgas iedzīvotāji no Rīgas domes vadības un atbildīgajām amatpersonām departamentos nav saņēmuši pamatotu skaidrojumu, kādēļ tiks būvēta tramvaja līnija uz Skanstes apkaimi, nevis tramvaja līnijas uz Berģiem, Rumbulu vai Dreiliņiem. Skanstē šobrīd dzīvo ap 2000 iedzīvotāju, turpretī apkaimēs pie plānotās tramvaja līnijas uz Dreiliņiem vairāki desmiti tūkstoši Rīgas iedzīvotāju. Daugavas labajā krastā visvairāk privātā autotransporta Rīgā iebrauc pa Vidzemes šoseju A2 un Daugavpils šoseju A6. Tas ir būtisks gaisa piesārņojuma faktors. Tādēļ primāri pilsētai būtu jānodrošina ar privāto transportu konkurētspējīgs sabiedriskais transports šajos virzienos. Tad būtu arī jēga beidzot uzbūvēt stāvparku pie Berģukalna un Rumbulā. Tramvaja līnijas pagarinājumam uz Berģiem jau ir gatavs tehniskais projekts. Pamatojums, ka Skanste plānota kā galvenā Rīgas attīstības teritorija un tieši tādēļ uz turieni jābūvē tramvajs, izlietojot kopumā teju 100 miljonus eiro, neiztur kritiku. Skanstes sabiedrisko transportu var krietni uzlabot, izbūvējot trolejbusa līnijas pieslēgumu, kā to jau 2010. gadā ieteica darīt Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāns. Trolejbusa līnija arī neradītu apdraudējumu Lielo Kapu teritorijai, jo tās vajadzībām nebūtu jāpaplašina Senču iela. Ministru kabineta noteikumi Nr. 281 Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru 4.5.1.1. pasākuma Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta) īstenošanas noteikumi nosaka likumisko ietvaru tramvaju infrastruktūras attīstībai ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Noteikumos formulētais pasākuma mērķis ir "veicināt videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu un pasažieru skaita pieaugumu videi draudzīgā sabiedriskā transportā." Termiņš, līdz kuram ir jāsasniedz specifiskā atbalsta mērķis - jānodod lietošanā  jauna tramvaja līnija - ir 2023. gada 31. decembris. Noteikumi nenosaka, ka Rīgai jāīsteno tieši Skanstes tramvaja līnijas projekts. Tātad izvēle ir Rīgas pašvaldības pusē, un vēl ir laiks apdomāt, kāds tramvaja līnijas pagarinājuma variants vislabāk izpildīs Noteikumos definēto mērķi - pasažieru skaita pieaugumu videi draudzīgā sabiedriskā transportā. Jānorāda, ka Rīgas attīstības programmas 2014. - 2020. gadam Rīcības plānā Skanstes tramvaja līnijas izbūve nav pat iekļauta. Turpretī Rīcības plānā ir ietverta apņemšanās īstenot tramvaja līniju pagarinājumus uz Berģiem un Rumbulu, kā arī jaunas tramvaja līnijas izbūvi, izmantojot esošās sliedes uz Jorģa Zemitāna tilta, līdz Kaivas ielai Dreiliņu apkaimē. Skanstes tramvaja projekts gan ir iekļauts Rīgas attīstības programmas 2014. - 2020. gadam Investīciju plānā 2015. - 2017. gadam. Šobrīd sabiedrība un profesionāļu vidū ir bažas, ka Rīgas pašvaldība tādu prioritāšu maiņu savos plānos izdarījusi, izdabājot Skanstes investoru interesēm. Katrs investors vēlas, lai viņa attīstības projektu vērtība augtu. Bet kā lai iedzīvotāji vērtē pašvaldības vadību, kura vispirms apmierina investoru intereses un tikai pēc tam domā par iedzīvotāju vairākuma interesēm, kam vajadzīgs ātrāks sabiedriskais transports uz darbu un tīrāks gaiss? Tieši Rīgā visas Latvijas kontekstā šobrīd ir problēmas ar gaisa kvalitāti. Pastāv risks, ka Eiropas Komisija piemēro soda naudu Latvijas valstij. Katru sabiedriskā transporta projektu jo īpaši svarīgi ir izvērtēt no tā viedokļa, cik lielu emisiju samazinājumu tas dos. Vai Skanstes tramvaja līnija būs tā, kas motivēs privāto auto šoferus Rīgas tālākajām apkaimēm un Pierīgas uz Rīgas centru braukt ar tramvaju, nevis saviem auto? Tramvaja līniju pagarinājumi uz Berģiem un Rumbulu ilgtermiņā dotu lielāku emisiju samazinājumu, nekā Skanstes tramvaja līnija.Aicinu Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu un priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku vistuvākajā laikā atklātas diskusijas ceļā, iesaistot Rīgas iedzīvotājus un neatkarīgus transporta plānošanas profesionāļus, vēlreiz izvērtēt, kādi ieguldījumi tramvaja līniju attīstībā Rīgas iedzīvotājiem un Rīgā strādājošajiem šobrīd ir visnepieciešamākie. Tramvaju līniju attīstībai pieejamais finansējums ir jāizlieto tā, lai rezultāts vislabākajā veidā palīdzētu risināt Rīgas un Rīgas aglomerācijas iedzīvotāju vajadzības.