Jāstudē nevis, kur vēlas, bet kur pieņem dokumentus
Šobrīd potenciālie studēt gribētāji Eiropas Savienības valstīs, nereti savu izglītības iestādi izvēlas nevis balstoties uz akadēmiskiem un intereses apsvērumiem, bet gan konkrētās mācību iestādes atvērtību pret citas valsts izglītības dokumentu atzīšanu. Latvijas studentiem, kas vēlas savu maģistra vai doktora grādu iegūt ārvalstīs, nākas saskarties ar neobjektīvu savas iegūtās izglītības izvērtējumu, jo atsevišķās ārvalstu augstākajās iestādēs sastopami pieņēmumi, ka iegūto zināšanu daudzums Latvijas augstākajās mācību iestādēs ir zemāks nekā attiecīgajā valstī tajā pašā līmenī iegūtais. Taču vēl dramatiskāka situācija ir ar vidējās izglītības dokumentu savstarpējo atzīšanu, jo šobrīd Eiropas Savienība neizvirza vienotas prasības vidējās izglītības dokumentu atzīšanai un atsevišķu normatīvo aktu, kas regulētu šo jomu, nav.
Rihards Kols: „Faktiskā situācija, šķiet, neuztrauc nevienu, izņemot tos skolēnus un viņu vecākus, kuriem jāsaskaras ar faktu, ka, piemēram, vairākās Lielbritānijas augstākās izglītības institūcijās viņu atestātā norādītie līmeņi netiek uzskatīti par adekvātu zināšanu daudzumu, lai skolēns varētu uzsākt mācības universitātes pirmajā kursā. Atšķirībā no Lielbritānijas, Polijas, vai, piemēram, Lietuvas vidusskolu beidzējiem, lielai daļai Latvijas studētgribētāju tiek izvirzīta prasība pēc t.s. foundation year jeb „sagatavošanās gada“, kas izglītības iegūšanas procesu pagarina par gadu un arī ievērojami sadārdzina kopējās izmaksas. Stājoties universitātē, savus izglītības dokumentus, to vērtējumus un nozīmi, topošie studenti bieži vien tulko paši un universitātes ziņā ir izlemt, vai šie vērtējumi un apraksti ir atbilsotši tās prasībām pret potenciālajiem studentiem. Neapšaubāmi, savs Boloņas* process ir akūti nepieciešams arī vidējās izglītības nozarē – tikai salāgojot izglītības dokumentus visos līmeņos, vienotā Eiropas izglītības telpa patiešām strādās praksē.“
Nav izpratnes par Boloņas procesa nozīmi un nozīmību
Boloņas process, līdz šim lielākā brīvprātīgi veiktā Eiropas līmeņa augstākās izglītības reforma, pēc savas būtības paredzēts, lai nodrošinātu iespēju iegūt izglītību jebkurā Eiropas valstī un lai padarītu izglītības atzīšanas procesu vienkāršu un saprotamu.
R. Kols uzskata, ka lielākā problēma, kura ir cēlonis šķēršļiem, kas liedz izveidot pilnvērtīgu vienotu Eiropas izglītības telpu, ir kopējs sabiedrības izpratnes trūkums – Boloņas process, kas daudziem drīzāk saistās ar kulinārijas, ne izglītības nozari, pēc savas būtības sāks strādāt, kad tā jēgas izpratne būs panākta visos līmeņos: valdības, institūciju, universitāšu, skolu, vecāku un studentu prātos.
„Nepieciešama arī dziļa izpratne par izglītības nozīmi kā tādu – par izglītības kā resursa nevis kā „ķeksīša“ vērtību. Pilnvērtīga izpratne par izglītības procesiem un tās mobilitātes brīvības nepieciešamību kalpos kā motivators reālu darbību ieviešanai,“ uzsver Rihards Kols, skaidrojot nepieciešamību pēc domāšanas maiņas saistībā ar izglītību.
Diemžēl jānorāda, uzsver R. Kols, ka daudzviet šis process un tā pabeigšanas nepieciešamība nav pilnībā izprasti un to ieviešana – joprojām lēna un negribīga.
„ Lai gan, uz vispārējā dalībvalstu fona, varētu teikt, ka Latvija Boloņas procesu ieviešanā ir tikusi diezgan tālu, mūsu aktīvu virzīšanos tālāk kavē tādi būtiski šķēršļi kā augstākās izglītības jomu regulējošie normatīvie akti, novecojušais, ierobežojošais iegūstamo grādu iedalījums, studiju virzienu akreditācijas noteikumi, kas izolē Latviju no pārējās pasaules. Joprojām atpaliekam augstākās izglītības modernizācijā un pārāk maz līdzekļu ieguldām izglītībā. Vēl joprojām jāstrādā pie diplomu atzīšanas kritēriju izstrādes. Starptautiskā līmenī būtu nepieciešams strādāt ar to, lai ikviens Latvijas skolēns, pabeidzot vidusskolu, patiešām varētu mērķēt uz ārvalstu universitātēm; lai katram Latvijas universitāšu bakalaura grāda ieguvējam būtu neierobežota iespēja kandidēt uz vietu jebkurā Eiropas universitātē bez birokrātiskiem ierobežojumiem,“ secina Rihards Kols, vienlaikus norādot, ka Latvijā varam jau sākt strādāt paši pie dažādiem atvieglojošiem aspektiem – piemēram, svešvalodu eksāmenu un kursu eksāmenu pārveidošanas uz starptautiski atzītu eksāmenu ieviešanu.
Šāda veida sistemātiskas izmaiņas atceltu nepieciešamību kārtot dārgos IELTS, TOEFL un citus starptautiska līmeņa valodu eksāmenus, lai pierādītu savas valodas spējas. Starptautiskā līmenī nepieciešams atkārtoti aktualizēt un virzīt Boloņas procesu un vispārēju izglītības dokumentu standartizācijas jautājumus, lai virzītos uz atvērtāku un iespējām bagātāku nākotni jaunākajām paaudzēm un izglītotākas, pieredzes bagātākas nācijas veidošanu.
Nākamā Boloņas procesa konferenci Ērevānā 2015.gadā vadīs Latvija. Būtu prieks, ja Latvija šajā konferencē varētu izcelties ar savu priekšzīmi ne tikai Boloņas procesa, bet visas izglītības sistēmas sakārtošanā.